Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" saņēma vēsti no Varakļānu iedzīvotāja Jāņa, kurš izmanto mobilo sakaru operatora "Tele2" pakalpojumus, taču viņu tie neapmierina:
"Internets un mobilie sakari neiet tik raiti, kā gribētos. Sazvanīt var, bet noildze ir, kaut kur pazūd citreiz vai vispār nav nekādu sakaru. Mājas pirmajā stāvā vispār nav zonas, otrajā stāvā – ciešami."
Jānis arī vērsies pie uzņēmuma, taču uzlabojumu nav.
Nokalpojis telefons, biezas sienas var ietekmēt signāla kvalitāti
Uzņēmuma "Tele 2" pārstāvis Oskars Fīrmanis norādīja, ka Varakļānos "Tele2" ir labs mobilo sakaru pārklājums un līdz šim sūdzību no citiem klientiem Varakļānos nav bijis.
"Ja mēs runājam par šo vienu konkrēto gadījumu, šī klienta dzīvesvieta atrodas vien 900 metru attālumā no mūsu bāzes stacijas, tādēļ signālam līdz konkrētajai ēkai arī ir jābūt labam. Līdz ar to šis ir viens individuāls gadījums, taču, nezinot detaļas, ir grūti komentēt, jo ir reizes, kad problēmas ir iekārtās, piemēram, telefonos vai rūteros," turpināja Fīrmanis.
Tāpat var būt gadījumi, ka telefons savu laiku ir vienkārši nokalpojis, tādēļ signāls ir sliktāks. Jāņem vērā arī fizikas likumi – mobilo sakaru signālu kvalitāti var ietekmēt, piemēram, biezas ēku sienas,
kā tas, iespējams, ir arī šajā gadījumā, pieļāva "Tele2" pārstāvis. Problēma mēdzot būt arī tiem cilvēkiem, kuri dzīvo silikāta ķieģeļu ēkās.
Fīrmanis arī pastāstīja, ka "Tele2" šobrīd testa režīmā ievieš tehnoloģiju "Voice over Wi-Fi", kas ļauj klientiem veikt augstas kvalitātes balss zvanus, izmantojot Wi–Fi jeb bezvadu interneta tīklu. "Tas nozīmē, ka klients varēs pieslēgties jebkuram bezvadu interneta tīklam, protams, zinot pieejas datus jeb paroli, un veikt balss zvanus, izmantojot bezvadu internetu," viņš paskaidrojuma.
Latvijā labs tīkla pārklājums ir 90% teritorijas
Satiksmes ministrijas (SM) pētījums liecina, ka augstas veiktspējas tīkla pakalpojumi ir pieejami lielajās pilsētās un lielākajās apdzīvotās vietās – mobilo sakaru tīkli ir pieejami apmēram 90% valsts teritorijas un tajās dzīvo apmēram 97,7% iedzīvotāju. Valstī pilsētu un lauku teritorijās ir atšķirības platjoslas tīklu pārklājuma ziņā, tāpēc šī situācija tiek risināta. SM šobrīd strādā pie platjoslas ģeogrāfiskās informācijas sistēmas pabeigšanas.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons uzsvēra, ka kopumā gan interneta ātrums, gan pakalpojuma pieejamība lielākajā daļā Latvijas ir ļoti labā līmenī. Arī rēķini, salīdzinot ar citām ES valstīm, kur pakalpojumi ir līdzīgi, ir vieni no zemākajiem.
"Lietotājiem, kuri ir ārpus blīvi apdzīvotām vietām, tālāk no lielām pilsētām vai lieliem ceļiem, mēdz būt, ka signāls ir vājāks vai nepastāvīgs," atzina Miķelsons.
Tādā gadījumā bieži vien ir iespējams vienoties ar operatoru par papildu antenas uzstādīšanu vai konsultēties, kāda būtu atbilstošākā gala iekārta.
"Starp trīs mobilajiem operatoriem konkurence ir pietiekama, un vairumā gadījumu var pārslēgties no viena pie otra un noskaidrot, kurš ir labāks," vēl ieteica Miķelsons.
Arī sūdzību komisijā par pakalpojumu kvalitāti pēdējos gados ir bijis gana maz, pērn – 38, un vairāk nekā puse – par balss pakalpojumiem un deviņas – par internetu.
Lai izvairītos no soda, jāuzraksta sūdzība
Miķelsons skaidroja – bieži ir tā, ka cilvēki nav izlasījuši līgumus, un brīdī, kad cilvēks izvēlas līgumu mainīt vai lauzt, operators paredz soda naudu par līguma laušanu. "
Tad ir jautājums, vai konkrētajā gadījumā ir bijis pamatojums piemērot soda naudu vai ne. Tad ir iespēja pārbaudīt, vai ir ievēroti termiņi, kas ir līgumā atrunāti. Un arī Elektronisko sakaru likums paredz, ka ir iespēja lauzt līgumu bez soda naudas, ja nav nodrošināta līgumā paredzētā kvalitāte," turpināja Miķelsons.
Šajā gadījumā ir svarīgi, vai iepriekš cilvēks ir vērsies ar sūdzību pie operatora un norādījis, ka kvalitāte nav atbilstoša, vai operators to ir pārbaudījis. Strīdus gadījumā arī regulatora darbinieki var ierasties konkrētajā adresē pārbaudīt, vai kvalitāte ir nodrošināta vai nav.
"Pēc tam ar regulatora atzinumu, ka kvalitāte konkrētajā vietā nav pietiekama, ir iespējams doties pie operatora un teikt, ka mēs šo līgumu izbeidzam, un pēc tam lietotājs var vērsties pie cita operatora, kam varbūt tajā vietā ir labāks signāls," ieteica Miķelsons.
Mobilo sakaru tīkla pārklājumu var ietekmēt būves un pat ūdenstilpes, atzina komisijā.
"Ļoti bieži tas ir reljefs – ja ir salīdzinoši kalnains, piejūras kāpas, tad ne vienmēr ar vienu mobilo sakaru torni var nosegt visu teritoriju.
Mēdz pat būt, ka tornis nosedz plašu teritoriju, bet zem paša torņa paliek tāda kā signāla ēna, kur signāls ir vājāks. Mēdz būt dažādi traucējumi. Teiksim, blakus ezeram signāls būs vājāks, jo ir atstarojošais signāls, kas dzēš tiešo signālu no torņa. Var būt, piemēram, skārda jumts blakus mājai vai mājai pāri ielai, kas arī strādā kā atstarojošs elements un vājina signālu," iespējamos iemeslus, kādēļ internets var nebūt tik ātrs un telefona sakari vāji, nosauca Miķelsons.
Ja jūs neapmierina mobilo sakaru, interneta, arī televīzijas kvalitāte, rakstiski par to ir jāinformē mobilo sakaru operators, kā arī jāpieprasa rakstiska atbilde, kas var noderēt mirklī, kad izlemsiet lauzt līgumu ar pakalpojuma sniedzēju un izvēlēties citu.
