Pirmais tūristiem Latvijā atvērtais trifeļu dārzs Jelgavas novadā šogad svin savu desmito jubileju, un dažas trifeles tajā jau ir atrastas.
Trifeļu dārza saimniecības "Rasas" vadītāja Kristīne Vilka norādīja: "Pirmais stādiņš bija Francijā pirkts, kad ciemojāmies. Ar koferi vienkārši atvedām un iestādījām.
Šobrīd esam 4–5 laba veida trifeles atraduši šajā dārzā. Pirmā trifele ir 2020. gada nogalē, bet ražošanas laiks ir augusts–septembris, kamēr nesasalst zeme."
Latvijas mikologi uzskata, ka pie mums esošie klimatiskie apstākļi nav pateicīgākie trifelēm un vien retajam izdodas tās izaudzēt.
Mikoloģe, Latvijas Nacionālā dabas muzeja pārstāve Diāna Meiere pauda: "Konkrētā suga, ko Latvijā audzē, ir vasaras jeb Burgundijas trifele. Tā nav pārāk izvēlīga klimata ziņā, daudz svarīgāks faktors ir augsne. Augsnes pH ir svarīgs, un Latvijā dabiski tāds pH līmenis praktiski nekur nav. Ir regulāri jākaļķo."
Arī kā vērienīgu biznesa projektu Latvijā mikoloģe to nesaredz, vairāk pašu audzētāju interesei un azartam.
"Trifeles vispār ir diezgan mistiska un eksotiska lieta, jo tā cena arī nav saistīta ne ar uzturvērtību, ne ar ko tādu taustāmu, tā drīzāk ir leģenda, stāsts, kas apvij trifeles un viņu izmantošanu," sacīja Meiere.
Trifeļu cena tirgos var sasniegt pat 4000 eiro kilogramā. Trifeļu dārza saimnieki teic, ka vērtīgākās ir tieši baltās trifeles ar izteiktāku smaržu. Tā kā tas ir garšaugs, tad daudz nevajag, lai pietiktu to iestrādāt ēdienā, sālī, medū, eļļā, vai pat saldajos ēdienos.
Trifeles audzē uz koka saknēm, parasti uz dižskābāržiem, lazdām, ozoliem vai ciedrām. Tā kā šīs sēnes aug zem zemes, tad bez labi apmācīta suņa tās atrast būtu praktiski neiespējami. Šajā trifeļu dārzā ar to meklēšanu nodarbojas Lagotto Romagnolo šķirnes divgadīgā Aura.
"Vēl joprojām Aura mācās, mācās ar trifeļu smaržām un garšām. Viņa ir ģimenē visvairāk izlutinātā, kura visvairāk ēdusi trifeles, jau no piedzimšanas. Pie ēdiena mēs viņai rīvējam svaigas trifeles, lai viņa spētu tās atrast," sacīja trifeļu dārza saimniece.
Trifeļsēņu pazinēji teic, ka šo sēņu specifisko garšu nav jēgas ne ar ko salīdzināt, – kādam garšos, kādam ne, bet aicina vienkārši tās baudīt.
