Daudz laimes, Sandra Kalniete!

Sandra Kalniete, politiķe, Eiropas Parlamenta deputāte, dzimusi 22. decembrī. Sveicot jubilāri, Latvijas Televīzijas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" ar gaviļnieci sarunājas komponists Edgars Raginskis. Raidījumu LTV1 skatieties svētdien, 24.decembrī, plkst. 13.35 un tad neierobežu laiku replay.lv!

Kalnietes politiskā karjera augusi līdz ar mūsu valsti: no Tautas frontes līdz Latvijas ārlietu ministres amatam, diplomātiskajam dienestam - Latvijas vēstnieces darbam Šveicē un Francijā...

"19 gadu vecumā es sāku mācīties amatu pie meistara. Es esmu ceturtās kategorijas mēteļu šuvēja. Savā dzīvē esmu uzšuvusi kādus 40-50 mēteļus, neskaitot tos, kurus es pati sev šuju vēl aizvien. Tagad es šuju ekskluzīvus mēteļus. Piemēram, pagājušajā gadā es pabeidzu tādu, pie kura strādāju divus gadus, kurš ir izšūts no augšas līdz apakšai," intervijā atklāj Kalniete. "Tā man ir tāda meditācijas forma, jo man jau vairs nav vajadzīgi mēteļi. Es to mēteli esmu trīs reizes uzvilkusi. Pēc tam es to atdošu muzejam."

"Man ir vairāki izšūti mēteļi dzīvē bijuši. Viens no tiem man palīdzēja atveseļoties pēc tās fiziskās un garīgās pārpūles, ko es piedzīvoju Tautas frontes laikā," turpina Kalniete. "Es tā to arī saucu - atvadas no Tautas frontes, jo pēc tam es biju gatava sākt dzīvi no viena jauna punkta. Tas [mētelis] tagad ir Kuģniecības muzejam atdots."

„Daudz laimes, jubilār!” intervijas tēma nav politika, bet cilvēciska un silta Ziemassvētku tikšanās. Saruna par to, kā Sibīrijas izsūtījumā dzimusi meitenīte, kam liktenis ir stipri līdzīgs daudziem no mums, izaug līdz spēcīgai personībai, kas ne tikai zina, ko vajag darīt.  Sandra ir no tām stiprajām sievietēm, kam ir arī redzējums: kā to panākt. Un drosme mēģināt. Vai tie būtu personiskie mērķi - 45 gadu vecumā apgūta franču valoda, lai varētu strādāt vēstnieces darbu. Vai 12 ēdienu pagatavošana ik dienu, lai izveidotu savu pavārgrāmatu. Vai arī valstiski uzdevumi - Ilmāra Blumberga izstādes un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerta noorganizēšana Parīzē, pilsētā, kur citu valstu vēstnieki stāv 10 gadu garā rindā, lai uz šo pasaules kultūras galvaspilsētu atvestu savas valsts kultūras kolektīvus. Tieši Kalnietes panākums ir arī Latvijas astoņdesmitgades svinības Luksemburgas pilī. Vietā, kur nemēdz atskaņot citu valstu nacionālās himnas, Latvijas himna tomēr skanēja. Turklāt - Gidona Krēmera izpildījumā.

Šķiet, ka Kalnietes politiskā gudrība izaug no viņas cilvēciskās empātijas, apņēmības un kultūras cilvēka plašā redzējuma. Viņas oriģinālā ideja – uzrakstīt grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” – ir palīdzējusi citām tautām izprast Latvijas likteni daudz vairāk nekā politiķu oficiālās tikšanās. Arī dokumentālajā filmā “Sandra Kalniete. Dāma no Latvijas”, ko veidojusi franču režisore Dominika Blāna, Kalniete izmanto iespēju caur savu personisko ģimenes pieredzi stāstīt par Latviju, par mums visiem…

Faktus no Sandras Kalnietes stāstījuma raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" ilustrē Latvijas Televīzijas bagātā arhīva materiāli. Raidījumā - arī opermūzika, jo Sandra sevi sauc par “operas meiteni”. Un vēl – kāda sen aizmirsta bērnu dziesmiņa, kas no bērnības mīļa ne tikai Sandrai, bet daudzām Latvijas meitenēm: A. Žilinska “Ciku caku caku…” aktrises Veras Singajevskas izpildījumā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti