Ilgtspējīga lauksaimnieka sertifikāts paredzēts tiem zemniekiem, kuri saimniekošanā ievieš atjaunojošas lauksaimniecības prakses, ko izvērtē ar satelītattēlu pārvaldības programmatūru, gan apmeklējot saimniecību klātienē.
"Mēs esam arklu vietā iegādājušies rugaines kultivatoru, tātad mēģinām strādāt ar minimālu augsnes apstrādi; un tad traktors mums ir uz visām četrām dubultām riepām, līdz ar to mēs varam agrāk tikt uz saviem tīrumiem un neblietējot augsni; ar vienu piegājienu, ar jaunas sējmašīnas palīdzību, kurai ir trīs bunkuri, mēs varam reizē sēt gan pamata kultūru, gan bioloģisko organisko mēslojumu likt tieši pie auga," stāstīja "Liepkalna" saimnieks Aleksejs Danilins.
Saimniecība atrodas Ilzeskalna pagastā Rēzeknes novadā, dibināta 1991. gadā, un šobrīd tā ir aptuveni 250 hektārus liela. Jau vairākās paaudzēs šeit dzīvojuši arī Alekseja Danilina senči: "Mans vectēvs, iedvesmojoties no vecas muižas liepu stādījumiem, arī nosauca saimniecību par "Liepkalnu". Pieturamies pie stabilām kultūrām, kuras var bioloģiski par sevi pacīnīties, tie ir rudzi, ziemas kvieši, auzas, vēl mums ir griķi."
Lai saņemtu ilgtspējas sertifikātu, saimniecībām divu gadu laikā jāizpilda 10–12 kritēriji, piemēram, jādigitalizē atskaites, jāsamazina emisijas, jānodrošina ikgadēju augu rotāciju. "Ir jānodrošina, piemēram, veģetācijas indekss, tātad, lai lauki būtu nosegti arī ziemas periodā. Piemēram, arī tāds punkts par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepalielināšanu vai samazināšanu," skaidroja programmas "eAgronom" agronome Diāna Līva.
Tāpat ir jābūt vēlmei atjaunot tehniku. Tā ir ļoti dārga, tāpēc galvenā sertifikāta priekšrocība ir izdevīgāki aizdevumu un līzingu finansēšanas nosacījumi.
Aktīvāku lauksaimnieku iesaisti videi draudzīgā saimniekošanā bieži vien arī kavē tieši tam nepieciešamie lielie ieguldījumi, tāpēc pērnā gada nogalē visā Baltijā sākts projekts par ilgtspējas sertifikātu ieviešanu. Pagaidām ilgtspējas sertifikāti paredzēti augkopības saimniecībām un tām, kur viens no darbošanās virzieniem ir tieši augkopība, taču, projektam attīstoties, domās arī par atbalstu pārējiem saimniekošanas veidiem.
Tieši lauksaimniecība ir viena no kritiskākajām nozarēm cīņā pret klimata pārmaiņām, turklāt augsne ir otrā lielākā oglekļa krātuve uzreiz aiz okeāniem, atzīst eksperti.
