Malārija un lidmašīnas avārija
Kristīne ir profesionāla filmu un montāžas režisore, kā arī fotogrāfe. Veidojusi filmas televīzijas kanālam "National Geographic", bieži strādājot tieši Āfrikā. Darba rezultāti nepašaubāmi skatītājos raisīja sajūsmu, taču filmu tapšanas process nav bijis no vieglajiem.
"Darbs kā jau darbs, ir bijis daudz kas – ir netīrs, ir karsts, ir jārāpo pa Āfrikas netīrumiem un putekļiem, 35 grādos jāstrādā. Bijuši visādi gadījumi. Gan ar lauvām, gan ziloņiem, gan visādiem citādiem zvēriem. Malārija man bijusi divas reizes. Bet man tas darbs patika un es laikam būtu vēl joprojām strādājusi," viņa sacīja.
Pirms pieciem gadiem, kad Kristīne nelielā lidmašīnā pārlidoja no vienas filmēšanas vietas Āfrikā uz otru, lidaparāts avarēja. "Mēs lidojām ar tādu mazu lidmašīnu, seši cilvēki varēja iekšā sēdēt. Lidojām uz Faingas nacionālo parku, kur bija filmprojekts. Diemžēl pilots bija ļoti nepieredzējis. Izrādās, ka vienu mēnesi tikai darbā bija pieņemts tajā firmā. Nezinu, ar ko viņš bija pirms tam lidojis, ar simulatoru... Katrā gadījumā viņš nezināja, kur nolaisties. Tad par ātru laidās lejā. Faktiski mēs ar lidmašīnas purnu iedūrāmies zemē," viņa atstāstīja liktenīgās dienas notikumus.
Tagad 19. maiju Kristīne katru gadu atzīmē kā savu otro dzimšanas dienu, jo vienu brīdi pēc avārijas viņai šķitis, ka dzīve ir galā. "Viss bija tumšs. Tāds mierīgs, es nedzirdēju vairs neko. Domāju – laikam tā jūtas, kad tu šeit vairs neesi," stāstīja režisore.
Nākot pie samaņas, Kristīne sapratusi, ka Visums šādā veidā cenšas viņu brīdināt, ka līdzšinējam darbam un dzīvesveidam jāliek punkts.
Sevi palutināt
"Es gribēju sevi palolot ar kaut ko, ko es sen jau esmu gribējusi," viņa norādīja, piebilstot, ka vienmēr bija gribējusi sunīti. Bērnībā Kristīnes suņi bija vācu dogs un divi melnie terjeri, taču tagad bijis svarīgi, lai domu par suni ģimenē atbalstītu arī Kristīnes dzīvesbiedrs.
"Es zinu, ka manam vīram kādreiz bija asspalvainais taksis. Viņš ļoti mīļi par viņu vienmēr stāstīja. Domāju – visvieglāk, kā es pierunāšu, lai būtu mums sunīts, es teikšu – kā būtu ar asspalvaino taksi? Jā, tas labi izdevās," viņa atklāja. Tā nu taksis Karloss kļuva par viņas dvēseles suni un dvēseles terapiju. Pēc laika saimei pievienojās arī Sančo.
Kristīnes pārliecība allaž bijusi, ka atbildība un rūpes par suni nenozīmē vien to, ka mīluli pabaro un izved pastaigā. Lai suns dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi, saimniekam ir jāatvēl pacietība un laiks. Ļoti daudz laika.
"Man bija svarīgi, ka es viņu apmācīšu tā, lai es bez kauna varu iet ar viņu jebkurā restorānā, iet pa ielu, un viņš neapdraud nevienu – ne bērnu, ne pieaugušo cilvēku, kas pretim nāk. Es investēju sešus mēnešus intensīvā apmācībā, toties man 15 gadus ir sunītis, par ko man nav ne jākaunas, ne jāuztraucas, ka viņš muks prom, ka iekodīs," viņa sacīja.
Kā profesionāla fotogrāfe Kristīne savus suņus regulāri fotografējusi. Saimniece ievērojusi, ka Karlosam ļoti patīk būt uzmanības centrā, turklāt viņš nebīstas un nevairās no kameras acs, kā to dara vairums suņu. Kristīne ir pārliecināta, ka palēnām un ar pacietību ikvienu suni var iemācīt nebaidīties no kameras. Jāļauj viņiem to vienkārši iepazīt.
Liktenīgais pavērsiens
Karlosa fotoportreti ļoti patikuši draugiem un paziņām, kuri pierunājuši Kristīni izveidot Karlosam savu "Instagram" profilu, lai skaistos foto redzētu arī citi. Izrādās, šis profils bijis liktenīgs pavērsiens turpmākajā Kristīnes un viņas abu mīluļu dzīvē.
"Diezgan ātri sāka mums rakstīt firmas ar jautājumiem, vai mēs būtu ar mieru ar viņiem kopā strādāt. No sākuma – varbūt mēs jums tad barību iedosim vai kādu spēļu mantiņu. Tā tas sākās arvien vairāk un vairāk. Vācijā ir viena no pazīstamākajām dzīvnieku filmu aģentūrām, kas mums uzmanību pievērsa. Un viņi uzņem tikai tad, ja paši ir personīgi klāt un kastingu uztaisa. To mēs arī izgājām. Un tā tas pamazām sākās," par suņu karjeras aizsākumiem stāstīja Kristīne.
Karloss un Sančo kļuvuši par pieprasītiem modeļiem dažādās reklāmās un filmās. Pagaidām lielākais projekts bijis seriāls "Lesijas jaunie piedzīvojumi". Kristīne ir pārliecinājusies, ka daudzi nereti nesaprot, ka arī suns ir pilntiesīgs aktieris, kurš pelnīti saņem samaksu par savu darbu.
Lai arī Kristīnes vīrs ir vācietis, ģimenē nolemts pārcelties no Minhenes uz Latviju.
Kristīne jau ir pamanījusi, ka attieksme pret suņiem te krietni vien atpaliek no Eiropas attīstītajām valstīm.
"Ir bijis, ka es redzu, – cilvēki tā ļoti atturīgi nopēta: "ko tad tā te nāks tagad ar suni?" Vācijā ir pilnīgi normāli, ka es viņu ņemu restorānā. Mēs pat uz zoodārzu varam iet ar sunīšiem Minhenē. Šeit es gribēju Mežaparkā iet ar sunīšiem. Pie kases uztaisīja lielas acis: "Ko? Jūs ar suņiem gribat iet iekšā?"" stāstīja Kristīne.
Karloss jau pārsteidzis daudzus latviešus, demonstrējot savu prieku nest Latvijas karodziņu! Suns pat piedalījās Dziesmu svētku gājienā, kur izpelnījies lielu uzmanību un daudzus video skatījumus. Bet pati Kristīne katru dienu izbauda abu mīluļu klātbūtni un pieder pie tiem saimniekiem, kuri sunim var pateikt un izstāstīt to, ko nespēj nevienam cilvēkam.
"Daudzus noslēpumus, manas bēdas vai momentāno situāciju. Varbūt izklausās jocīgi, bet es labprāt to ar sunīti pārrunāju. Viņš man neatbild, bet es jūtu, ka viņš saprot, ko es viņam saku, ko gribu teikt. Viņš man dod to dvēselisko mieru," sacīja Kristīne.
Viņa arī skaidroja, ka sunītis neprasīs iemeslus, tas vienkārši jūt. "Ja tev slikti iet, – jūt, ja labi iet, – jūt. Dalās ar tevi tavos priekos un bēdās. Man viņi nozīmē vairāk nekā divas sirsniņas uz četrām ķepām," sacīja suņu saimniece.
