Pasākumā plānoti gan konkursi un meistarklases, iepazīstinot ar maizes cepšanas un citām gudrībām, gan arī vējdzirnavu apskate. Neizpaliks arī liels tirdziņš ar maizes cepēju un amatnieku darinājumiem.
“Āraišu Maizes dienā Jēkabos ir pirmās jaunās maizes sveikšana. Jau Imants Ziedonis teicis – nāc ciemā tieši Jēkabos, jo tad ir kukuļa dzimšanas diena.
[...] Pirmo kumosiņu no Jēkaba maizes vienmēr ēda klusumā, vēlot labu sev un visai saimei," stāstīja Cekstere.
Vaicāta, kāda ir laba maizes cepēja, Cekstere sacīja: "Pats galvenais ir mīlestība pret to, ko dari. Ļoti daudzas teicējas, kuras stāstījušas par maizīti, ir ar mīlestību un cieņu pret darbu. Pie maizītes jāiet tīram.”
Āraišu vējdzirnavas celtas Drabešu muižas vajadzībām apmēram 19. gadsimta vidū. Rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ''ANNO 1852''. Būve ir holandiešu tipa vējdzirnavas, kādas Latvijas teritorijā zināmas kopš 14. gadsimta. Šīm vējdzirnavām ir grozāma „galva”, ko dēvē par cepuri. Ar speciāla mehānisma palīdzību dzirnavu galvu pagrieza pret vēju. Te mala miltus rupjmaizei un lopbarībai, gatavoja putraimus. Vējdzirnavas darbojušās līdz Pirmajam pasaules karam, atjaunotas tikai 1982.–1984.gadā.