Bobsleja trasē šodien bija ļoti daudz cilvēku, tostarp arī augstas Korejas amatpersonas, jo vēsturisks brīdis valstij – pirmās medaļas bobslejā olimpisko spēļu vēsturē, turklāt uzreiz sudrabs (dalīts ar vāciešiem). Patiesībā Vonam arī ļoti stabili braucieni un korejieši bija to pelnījuši. Trasē arī ASV prezidenta meita Ivanka Trampa un tāpēc arī papildus drošības pasākumi. Par to daudz raksta ASV mediji, 'USA Today" arī ļoti atzinīgi novērtējusi mūsu bobslejistu tērpus, ilustrējot ar daudzām fotogrāfijām. Amerikāņu vērtējumā šajā kategorijā Latvija bija pārliecinoši labākā bobslejā.
Šodien trasē mūsējie darīja ko varēja, īpaši labs brauciens Oskaram Melbārdim beigās, bet tomēr augstāk par piekto vietu šoreiz netikām.
Neliela vilšanās Latvijas žurnālistiem Phjončhanā bija sestdien vakarā – visi devāmies uz Haralda Silova startu ātrslidošanā, tribīnes pārpildīts, atmosfēra lieliska, tomēr Haralds palika pirmais aiz strīpas un finālā neiekļuva, varbūt nedaudz pārrēķinājās ar punktu skaitīšanu slidojuma laikā, pašā finišā tomēr francūzis nedaudz priekšā.
Pēc lieliskajiem panākumiem Sočos daudzi gaidīja kaut ko līdzīgu arī Phjončhanā, pamats cerībām bija. Mūsu vadošo sportistu kodols faktiski nemainīgs, klāt nākusi pieredze, tāpat arī progress vairākiem jaunajiem.
Vairākās disciplīnās Latvijas atlēti arī reāli cīnījās par medaļām, taču godalgas ieguva tikai bobslejā.
Ja skatāmies pēc sezonas kopējā reitinga pasaules mērogā, nekāda traģēdija nav notikusi, pat bobslejā Pasaules kausa kopvērtējumā neviens no mūsu pilotiem nebija trijniekā. Daudzi konkurenti bija palikuši spēcīgāki tieši pēdējā sezonā, pašiem bija savainojumi un tas ir likumsakarīgi. Vairākums gan noteikti gaidīja Martina Dukura kārtējo godalgu skeletonā un pat cīņu par uzvaru ar korejieti. Sunbins Juns gan izrādījās krietni pārāks par pārējiem šajā trasē, turklāt Martins pats pazaudēja medaļu pēdējā braucienā. Tā sportā notiek, vienam nepaveicas, citam paveicas.
Noteikti iepriecināja Haralds Silovs ātrslidošanā ar iegūto ceturto vietu,
stabils atkal bija Tomass Dukurs, progress Leldei Priedulēnai un jaunajam Kristeram Aparjodam.
Cienījami rezultāti arī daudziem citiem, kaut kamaniņu sportā mēs šoreiz tomēr reāli par medaļām necīnījāmies. Tāpat ar Andreju Rastorgujevu - kārtējo reizi kaut kas nav labi, vai nu neveicas šaušanā, vai neslīd slēpes. Galvenajiem favorītiem var gadīties pa neveiksmei kādā disciplīnā, ko viņi pēc tam kompensē citā dienā un distancē.
Kopumā spēles bija labas, kaut ne vieglas līdzjutējiem, žurnālistiem un pašiem sportistiem.
Latvijā bija visai neparocīgi sacensību norises laiki. Korejā sākumā milzīgais aukstums un vējš, tāpat dažas problēmas ar transportu. Neierasti arī daudzu sacensību laiki – daiļslidošana notiek no rīta, hokejs bieži tāpat, ledus trasē vai nu viss sākas ļoti agri, vai ļoti vēlu, biatlons vēlu, pa dienas vidu kopumā notikumu pamaz. Varbūt tā ierastāk korejiešiem un laika starpības dēļ pat parocīgāk ziemeļamerikāņiem, bet eiropiešiem ne pārāk izdevīgs grafiks. Varbūt savu lomu nospēlēja tas, ka spēļu rādīšanas tiesības tikai pašā pēdējā brīdī nopirka vācu ARD un ZDF, kad kalendāri jau bija sastādīti, bet vāciešiem lielās auditorijas dēļ vienmēr bijusi teikšana pie grafika sastādīšanas. Sākumā tiesību turētāji noteica tik lielu cenu, ka vācieši iespītējās un teica, ka spēles vispār nerādīs.
Pašā vakarā svētdien pēc vietējā laika vēl svinīgā noslēguma ceremonija. Atkal daudz būs Korejas vēstures un jaunākās tehnoloģijas, būs nākamo ziemas spēļu rīkotāju Pekinas priekšnesumus. Oficiālās runas, un
tad nu manīsim, kādu vērtējumu dos SOK prezidents Tomass Bahs.
Domāju, Bahs cildinās spēļu rīkotājus un kopumā nebūs melots. Vairāk būtu jārunā par pašas starptautiskās olimpiskās komitejas izvēli – ne tikai šīs, bet arī divas nākamās spēles būs Āzijā - Tokijā un Pekinā. Lai nu kas, bet ziemas sporta veidos dominē eiropieši un vēl ziemeļamerikāņi, bet SOK izvēle ir par labu garantētai spēļu norisei un arī Āzijas lielo sponsoru naudai. Visādi citādi korejieši un viņu brīvprātīgie bija ļoti atsaucīgi un jau minēti daudzi piemēri, ka žurnālistu un līdzjutēju steigā aizmirstās mantas autobusos vai kur citur pavisam drīz nogādātas tās īpašniekiem, korejieši nekad nepiesavināsies cita mantu.
