Runa ir par kādreizējā ASV prezidenta Bila Klintona tā dēvēto Klintona globālo iniciatīvu. Klintons ASV pirmā persona bija no 1992. līdz 2001. gadam, tajā skaitā, kā lasītāji varbūt atceras, 1994. gadā viņš viesojās Latvijā. Iniciatīvas mājaslapā redzams, ka vismaz četros gadījumos organizācija ir darbojusies arī mūsu valstī, t.sk., veicinot sieviešu piedalīšanos politikā, palīdzot ar Baltijas jūras attīrīšanu no dažāda veida piesārņojuma, kā arī mudinot profesionālus ļaudis pāris gadus pavadīt skolotāja lomā, lai savas zināšanas nodotu tālāk (līdzīgi kā to dara nu jau vairākus gadus zināmā programma "Iespējamā misija"). Tie, kuri prot angļu valodu, minēto mājaslapu var aplūkot šeit: http://www.clintonfoundation.org. Procesa apjomi nudien ir visnotaļ elpu aizraujoši.
Brīdī, kad Bils Klintons pameta Balto namu, viņam bija 55 gadi, tātad – ne gluži pensijas vecums. Cilvēks sacerēja memuārus, pelnīja naudiņu, uzstājoties dažādos saietos, u.tml. Taču ir arī minētais fonds, kurš dara labus darbus nudien globālā līmenī. Kā veicies citiem prezidentiem?
Vēl senāk par Klintonu labdarības jomā ir darbojies kādreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters. Viņš amatā bija tikai vienu termiņu no 1977. līdz 1981. gadam, un, no amata aizejot, viņam bija 57 gadi. Sevišķi pazīstams bijušais prezidents ir bijis kā organizācijas "Mājvietas cilvēcei" (Habitats for Humanity) aktīvists, tā ir nevalstiska organizācija, kura ceļ mājas trūcīgiem cilvēkiem ne tikai Amerikā, bet visā pasaulē. Piemēram, kad Amerikas dienvidu krastam trāpīga briesmīgā viesuļvētra Katrīna, "Mājvietas cilvēcei" nedēļas laikā uzbūvēja vai salaboja vairāk nekā 100 mājas. Tāpat organizācija rīkojusies pēc postošām vētrām Haiti, Bangladešā un citur. Savukārt paša Kārtera fonds (http://www.cartercenter.org), tāpat kā Klintona organizācija, darbojas visā pasaulē, t.sk. pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē aktīvisti pavadīja divus gadus Igaunijā, lai palīdzētu valsts iedzīvotājiem izvairīties no konfliktiem starp igauņiem un citu tautu pārstāvjiem. Kārtera centrs ir labi zināms kā organizācija, kura piedalās vēlēšanu novērošanā, kopumā laikā kopš 1982. gada tas tā ir darījis gandrīz 100 gadījumos. Fonds uzsver mieru un demokrātiju kā cilvēces vērtības.
Gan Bils Klintons, gan arī Džimijs Kārters pārstāv Demokrātu partiju. Republikāņu gadījumā Ronalds Reigans no amata aizgāja 77 gadu vecumā un jau ne gluži vesels. Džordžs Bušs vecākais brīvprātīgo aktīvistu atbalsta programmu “Gaismas punkti” (Points of Light) nodibināja tad, kad viņš vēl bija ASV prezidents, Klintonam un Kārteram līdzīga fonda viņam nav. Savukārt ir tāda lieta, kā Džordža Buša fonds Buša jaunākā gadījumā, bet tā uzdevums ir … finansēt paša Dž. Buša jaunākā prezidentālo bibliotēku Teksasā. Gluži tas pats, kā Klintona iniciatīva un Kārtera fonds nudien nesanāk. Laikā kopš aiziešanas no Baltā nama Bušs labāk ir kļuvis zināms (vismaz manās acīs) kā ne īpaši talantīgs ainavu, dzīvnieku un portretu gleznotājs. Satīriskajā raidījumā “The Daily Show,” kurā savas organizācijas desmitgades kontekstā uzstājās pats Klintons, raidījuma vadītājs tā arī pajautāja: “Vai nebūtu bijis vienkāršāk vienkārši kļūt pazīstamam kā cilvēkam, kurš glezno sunīšus?” Klintons smaidīja, bet neko neteica. Mazā grupiņa vīriešu, kuri ir kalpojuši ASV prezidenta amatā, sliktu cits par citu nemēdz teikt.
Zināmā mērā te ir atspoguļotas abas lielās Amerikas politiskās partijas. Demokrāti tradicionāli ir bijuši vairāk cilvēku, bet republikāņi – uzņēmumu un lielās naudas pusē. Tādā ziņā nav pārsteigums, ka globālas iniciatīvas ir nākušas tieši no Klintona un Kārtera un nevis no abiem Bušiem.
Savukārt ko varam šajā ziņā teikt par mūsu valsti? Pirmkārt, protams, jāatzīst, ka Latvijas Republikas prezidentam, lai arī kāds viņš vai viņa būtu vai nebūtu, pasaulē nav tās pašas redzamības, kāda ir ASV pirmajai personai. Klintons un Kārters var rēķināties ar pietiekami lielu atpazīstamību, lai atvērtu durvis, kādas vienkāršajiem mirstīgajiem būtu slēgtas. Tā, piemēram, abi kungi laika gaitā ir devušies uz totalitāro Ziemeļkoreju, lai no turienes izpestītu cietumā iemestus rietumniekus, kurus paranoiskie ziemeļkorejieši uzskata par spiegiem, lai arī patiesībā tie ir bijuši vienkārši (ja arī acīmredzot ne īpaši apdomīgi) tūristi. Katrā ziņā šajā nozīmē ar viņiem nesacensties ne Guntim Ulmanim, ne Valdim Zatleram, ne arī Vairai Vīķei-Freibergai, kura no minētajām personām noteikti ir ar visplašāko pasaules pazīstamību. Atceramies, piemēram, ka kādu bridi viņu visai nopietni uzskatīja par kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam.
Guntim Ulmanim savulaik bija savs fonds, tā mērķis bija “veicināt Latvijas attīstību, paaugstināt sabiedrības politisko ieinteresētību un politisko kultūru, veicināt un nostiprināt masu mediju neatkarību, rūpēties par nozīmīgāko sociālo negāciju izplatīšanas ierobežošanu.” Cita starpā interesanti, ka fonda dibinātāju vidū 2000. gadā arī bija pašreizējais Latvijas prezidents Andris Bērziņš, viņš tolaik vēl bija baņķieris. Reizi gadā fonds piešķīra “Gada balvu par labdarības veicināšanu,” 2005. gadā, piemēram, to saņēma uzņēmums "Microsoft" Latvijā. Laikā kopš tā brīža fonds, cik var spriest no pieejamās informācijas internetā, ir likvidēts, pats bijušais prezidents vairāk ir bijis pazīstams kā hokeja entuziasts.
Vaira Vīķe-Freiberga kopš aiziešanas no amata ir bijusi ļoti aktīva dažādās ārvalstu organizācijās, tajā skaitā viņa ir bijusi tā dēvētā Madrides kluba (veicina demokrātijas attīstību un konfliktu novēršanu) dibinātāja, viņa ir vai ir bijusi Eiropas Ārlietu padomes locekle, Eiropas Tolerances un samierināšanās padomes locekle, domnīcas jautājumā par Eiropas Savienības nākotni viceprezidente, Eiropas Vēstures skolotāju asociācijas valdes locekle, kā arī Eiropas Komisijas mediju brīvības ekspertu komisijas vadītāja. Labdarības jomā V. Vīķe-Freiberga ir viena no daudziem cilvēkiem, kuri ar Vītolu fonda starpniecību finansē stipendijas trūcīgiem jauniešiem Latvijā, kas vēlas iegūt augstāko izglītību. Cita starpā bijusī prezidente šai vajadzībai ziedo astoņus procentus no savas pensijas, Vītolu fonda rīcībā arī nonāca nauda, ko ģimenes draugi saziedoja viņas un Imanta Freiberga zelta kāzu svinībās.
Savukārt Valdis Zatlers laikā kopš aiziešanas no prezidentūras ir bijis Saeimas deputāts, prezidentūras laikā viņš kopā ar kundzi bija patrons dažādiem labdarības projektiem, bet, cik varu spriest, nekā līdzīga iepriekšminētajiem fondiem viņam vismaz patlaban nav.
Katrā gadījumā ir labi, ka pasaulē ir tāds Bils Klintons un ir tāds Džimijs Kārters. Cepuri nost viņu abu priekšā un ļoti ceru, ka labdarības un palīdzības tradīcijas arvien vairāk attīstīsies arī mūspusē.
