Atbildība ir nopietna lieta. Kristīgajā tradīcijā atbildības - tāpat kā daudzu citu lietu - mērs ir Jēzus Kristus. Kad es nodarbojos ar Kristus jautājumu savā nodabā, tad nevaru nepamanīt, ka Viņš dziedināja cilvēkus, lūdzās un aizlūdza par citiem, iestājās par viņiem, visbeidzot mira pie krusta par visiem mums. Jā, saskaņā ar evaņģēliju tekstiem Viņš arī šad tad pabārās uz farizejiem, vismaz vienā gadījumā izraisīja masu nekārtības templī un vismaz vienā gadījumā piedalījās alkohola ražošanas procesā.
Taču, pirmkārt un galvenokārt, Viņš bija par cilvēkiem. Vienmēr un visos gadījumos. Līdz nāvei.
Ja piederu kristīgajai tradīcijai (un es piederu), un ja, pateicoties teoloģiskajai izglītībai, arī es zināmā mērā esmu kļuvis par ekspertu reliģijas jautājumos, tad Kristus, gribi vai negribi, ir jāņem nopietni. Un es to daru un gribu darīt. Sevišķi attiecībā uz Viņa būšanu par cilvēkiem.
Tas pats man ir jādara arī kā psihoterapeitam – man ir jābūt par savu klientu dzīves kvalitāti psiholoģiskajā un visās citās nozīmēs.
Tāpēc raidījums “Saknes debesīs” ir un būs par cilvēkiem. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka šis raidījums nesprediķos - sprediķis vai homīlija iederas misē un liturģiskā dievkalpojumā. Tas nozīmē, ka šis raidījums nenodarbosies ar hard-talk vai rokošo žurnālistiku, kur vadītāja uzdevums ir iedzīt viesi stūrī un likt viņam izskatīties slikti - publikai par patikšanu. Latvijā jau ir pietiekami daudz šāda veida izpausmju mediju telpā. “Saknes debesīs” centīsies ļaut cilvēkam būt.
Ja Kristum cilvēku būšana bija tik nozīmīga, lai par to nomirtu, man tā šķiet tikpat nozīmīga. Lai kāda arī būtu sarunas biedra reliģiskā piederība - man šķiet svarīgi cilvēku iepazīt, cieņpilni uzklausīt, varbūt nedaudz pieklājīgi izvaicāt, un... viss. No žurnālistikas kanonu viedokļa šādu pieeju, iespējams, var uzskatīt par profesionalitātes nepietiekamību vai koncepcijas trūkumu, taču pašos pamatos tā ir būšana "par". Tā ir cieņa pret cilvēku, kurš saskaņā ar kristīgo tradīciju ir radīts pēc paša Dieva ģīmja un līdzības.
Mani interesē cilvēki. Mani interesē Dieva klātbūtne viņu dzīvēs.
Cilvēkiem nevajag uzbāzties, bet viņos vajag ieklausīties. Mana pārliecība - "par" nekad nevar būt par daudz.
