Ansis Egle: EXPO ir noslēdzies. Lai dzīvo EXPO!

Tas brīdis ir klāt. Pirms trim mēnešiem tas šķita kā bezgalība - un to teica daudzi kolēģi, bet šodien tā ir realitāte. Sapnis ir izsapņots un pieredze ir gūta. Katrs kaut ko ir ieguvis - draugus, zināšanas, kontaktus, iespējas - pat nevar visas šīs lietas uzskaitīt tādā īsā bloga ierakstā. Lai vai kas tas būtu katram - tā ir vērtība, ko par naudu nopirkt nevar. Kaut kas, kas ir pašu paveikts, un to neviens tev nevar atņemt.

Ir liels prieks šo noslēdzošo ziņojumu sākt ar patiešām priecīgu un nozīmīgu faktu - Latvijas paviljons ir starp tiem, kas ir ieguvis atzinību no starptautiskās organizācijas BIE jeb "Bureau International des Expositions", kas ir atbildīgs par visu EXPO organizēšanu. Teju 90 gados šai organizācijai ir uzkrāta pamatīga pieredze, zināšanas, izpratne par to, kas ir veiksmīga starptautiska valsts reprezentācija. Un mūsu dalība ir atzīta par patiesi labu - pirmo reizi Latvijas dalības EXPO vēsturē - mūsu paviljons ir izpelnījies atzinību un trešo vietu jeb bronzas godalgu kategorijā “Paviljona dizains” līdz 400 kvadratmetru platībā. Par mums labāki šajā kategorijā ir bijuši tikai slovāki un poļi.

tvijas paviljona komisāra vietnieks Arturs Dombrovskis saņem balvu BIE Labāko paviljonu apbalvošanas ceremonijā

Šo visu vērtēja starptautiska žūrija, kas ir gan BIE pārstāvji, gan neatkarīgi eksperti arhitektūras, dizaina, komunikācijas u.c. jomās. 115 valstu vidū tika atrasti labākie piedāvājumi kategorijās “Tēmas risinājums” un “Paviljona dizains”.

Tas ir kvalitātes apliecinājums ne tikai mūsu varēšanai un estētikas izpratnei, spējai sarīkot  kvalitatīvu valsts starptautisko reprezentāciju,

bet galvenokārt tas ir apliecinājums lieliskas komandas darbam, kas ir padarījusi šo Latvijas klātbūtni EXPO par realitāti. Vairāk nekā 100 dažādi cilvēki 15 uzņēmumos strādāja pie šī  projekta realizācijas, un tas ir vainagojies panākumiem. Protams - ja nebūtu finansējuma, tad šo būtu grūti realizēt, un šeit paldies jāsaka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, VAS “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas brīvostai un citiem partneriem, kas atbalstīja projekta izveidi.

Prieks arī par to, ka esam pārsnieguši plānoto apmeklētāju skaitu - nupat ir noslēgusies paviljona apmeklētāju plūsma.

Esam aizslēguši paviljonu un fiksējuši rādījumus, un rezultāts ir tāds, ka kopā visā izstādes laikā mūsu paviljonu ir apmeklējuši 2 226 926 cilvēki.

9.septembris bija visvairāk apmeklētākais datums, kad Latvijas paviljonā viesojās 13 847 cilvēku. Iepriekš plānojām paviljonā uzņemt kopumā 90 līdz 100 tūkstošus apmeklētāju. Jāņem vērā elektroniskās uzskaites deviācijas, līdz ar to varam pieņemt, ka kopējais apmeklētāju skaits ir vēl lielāks. Pēc manuālas uzskaites pārbaudes konstatējām atšķirības. Bet ne jau pēc apmeklētāju skaita mēs šeit esam atbraukuši.

Mēs esam šeit, lai attīstītu mūsu uzņēmēju iespējas. Un jāsaka, ka visā Latvijas dalības EXPO vēsturē šī ir pirmā reize, kad Latvijas paviljons atved nozīmīgu uzņēmumu un organizāciju delegāciju - vairāk nekā 30 uzņēmumus - no Latvijas uz Kazahstānu, lai attīstītu sadarbību un  paplašinātu eksporta tirgu. Latvijas paviljons patiešām kļuva par sava veida platformu, kurā uzņēmēji strādāja, organizēja tikšanās ar uzņēmumiem un organizācijām, piedalījās konferencēs un semināros un katrā ziņā veicināja šo uzņēmumu, preču un pakalpojumu atpazīstamību Kazahstānā un reģionā.

Ceru, ka nākotnē publiskā diskusija Latvijā par šo tēmu neaprobežosies ar eksistenciālo jautājumu - būs vai nebūs Latvijas paviljons nākošajās EXPO izstādēs, bet - kādus uzņēmums un organizācijas Latvija var un grib reprezentēt starptautiski, tādējādi veicinot Latvijas pozitīvu un uz sadarbību vērstu atpazīstamību.

Un svarīgi, ka šiem uzņēmumiem arī pašiem laicīgi jāgatavojas savam startam EXPO izstādēs. Un tas ir jādara jau šodien, nevis vienu gadu pirms izstādes. Tad rezultāts un eksporta statistika būs vēl labāki.

Sadarbības memoranda parakstīšana IT jomā

Emociju ir daudz, un piedzīvojumu arī ir daudz. Sākot ar autobusa biļeti, kuru tev deviņos vakarā iedod un uz tās skaidri nolasāms, ka biļešu automāts to izdrukājis deviņos no rīta. Tā ir saburzītā, gājusi dienas laikā cauri daudzām rokām, palīdzējusi nopelnīt konduktoram un iespējams, arī šoferim. Tā ir šejienes dzīve.

Vai arī lifts, kura durvis pēc trīs mēnešu ekspluatācijas čīkst tik pamatīgi, ka es neriskēju tajā šodien iekāpt. Vai arī tas var būt ir lifts, kas, atverot durvis, apstājas 10 centimetrus virs grīdas. Ir pagājuši tikai trīs mēneši - es vēršu uzmanību uz šo laika periodu.

Vai arī cīņa par pieņemamiem tarifiem izstādes dalībniekiem, kas rit nu jau ilgāku laiku un kurā ir iesaistītas visas valstis.

Ja iepriekš DHL ļāva ievest aprīkojumu, rēķinot par šo pakalpojumu cenu par kilogramu  - mūsu gadījumā tās ir 11 tonnas, tad izvedot DHL rēķina cenu par apjomu jeb kubatūru un šī cena ir trīs reizes augstāka.

Vai arī, piemēram, cīņa par atkritumu izvešanu. Par mūsu un daudzu citu paviljona atkritumu izvešanu mēnesī mums prasa maksāt € 1333 - tas ir par ½ kubikmetru atkritumu dienā no mūsu paviljona. Rīgā mēs maksājam 1,36 - 1,50 € par 1 kubikmetru atkritumu izvešanu. Varam salīdzināt un izdarīt secinājumus, ar kāda rakstura situācijām šeit ikdienā jāsaskaras. Šis viss šķiet jau vienreiz kaut kur dzirdēts un redzēts.

Daudz citu nianšu un atšķirības izpratnē par to, kā jādara lietas. Lieki teikt, bet drošticamībai varu minēt, ka ļoti daudzas valstis nav apmierinātas ar sniegto pakalpojumu kvalitāti, tarifiem, servisu, nekad nepieejamo konkrēto informāciju par būtiskiem notikumiem izstādes laikā, utt. Kultūru atšķirības.

Šajā ziņā iepriecina Dubaijas EXPO 2020 organizatoru ambīcijas un solījums, ka Dubaijas EXPO būs “best EXPO ever” (Labākais EXPO jebkad.). Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm arī es par to vairs nešaubos. Operatīvas atbildes uz saistītajiem jautājumiem, komunikācijas prasme un  vēlme komunicēt, pretīmnākšana, vēlēšanās uzņemt viesus, saprotama izpratne par lietu kārtību - nekad iepriekš nebiju ticies ar Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvjiem un šīs dažas reizes atstāj satriecoši labu iespaidu.

Būs jābrauc uz Dubaiju - bez šaubām. Kaut vai tikai kā izstādes apmeklētājam.

Apvienoto Arābu Emirātu pārstāvji viesojas Latvijas paviljonā

Interesanta nianse, kuru minēja Dubaijas EXPO organizatori - viņi vēlas nodrošināt cieņpilnu dalību izstādē visām valstīm. Ar šo saprotot to, ka katrai valstij būs savs paviljons. Tas ir būtiski tāpēc, ka līdz šim lielākā daļu mazu Okeānijas, Karību jūras un Āfrikas valstu savu dalību apvienoja kopīgajos paviljonos - dažādu iemeslu dēļ, no kuriem ne pats maznozīmīgākais ir finanšu iemesls. Taču Dubaija vēlas un var nākt pretī visai pasaulei un nodrošinās to, ka katrai valstij - pat vismazākajai - būs atsevišks paviljons. Tas priecē un jau šobrīd dod sajūtu, ka tur būs, ko redzēt, un būs, ko darīt visām pasaules valstīm.

Paralēli - gatavojoties izstādei - Dubaijas EXPO organizatori ir sākuši investēt 100 000 000 ASV dolāru globālā startup atbalsta iniciatīvā "EXPO LIVE" lai radītu labāku pasauli, kuru pamatā veido uzņēmīgi cilvēki. Interesanti, ka jau šobrīd viens no Latvijas uzņēmumiem "Health Lab Ltd." ir izturējis šīs atlases pirmo kārtu un augusta vidū Dubaijā īpašai žūrijai stādījis priekšā savu risinājumu bērniem ar runas traucējumiem. Šī iniciatīva ir atvērta ikvienam. Tādējādi uzņēmēji jau tagad var sākt gatavoties un domāt - kā sevi cienīgi reprezentēt nākotnē.

Klātesot Vides un reģionālās attīstības ministrijas vadītājam Kasparam Gerhardam, Latvijas vēstniekam Kazahstānā Jurijam Pogrebņaka k-gam, Latvijas IT klāstera dalībniekiem un Latvijas paviljona komandai, svinīgi noslēdzām Latvijas dalību pasaules EXPO izstādē Astanā un ar prieku atcerējāmies šos trīs mēnešus, kas paskrēja kā mirklis.

Kopbilde ar Latvijas paviljona aizslēgšanas dalībniekiem

EXPO ir noslēdzies. Lai dzīvo EXPO!

 
Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti