Šis ir ceturtais ieraksts vairāku blogu sērijā par sabiedrības attieksmi pret medijiem – tā ir neliela daļu no rezultātiem RSU finansēta zinātniskā projekta "Krīzes pārvarēšana Latvijā: ekonomiskie, sociālie un komunikācijas aspekti". Datus pēc projekta veidotāju pasūtījuma trīs reprezentatīvās aptaujās savāca pētījumu centrs SKDS.
Pēc "Eurobarometer" 2013.gada datiem, sociālo mediju lietojums Latvijā – 53% no iedzīvotājiem - ir augstāks nekā vidēji ES, kur sociālos medijus vismaz vienu reizi nedēļā izmanto vidēji 44% iedzīvotāju (30% - katru vai gandrīz katru dienu). Latvijā katru dienu sociālos medijus izmanto 47% iedzīvotāju, 17% - 2–3 reizes nedēļā, 7% - 2 līdz 3 reizes mēnesī, 24% - nekad tos nav izmantojuši.
Runājot par sociālo mediju lietojuma iemesliem, Latvijas iedzīvotāji SKDS aptaujā uzsver iespēju kontaktēties ar citiem cilvēkiem - 75,4%, izklaidēties - 65%, iegūt svarīgu informāciju - 60%. Sociālajiem medijiem mazāka nozīme ir kā valsts, pašvaldības vai citu iestāžu ietekmēšanas rīkam – 19%, vietai darba pienākumu veikšanai – 11,7%, indivīdu radošajām izpausmēm – 20,9%. 18,6% aptaujāto piekrīt, ka sociālie mediji nozīmē tukšu laika izšķiešanu.
Sociālo mediju kā informācija ieguves kanālu nozīme ir līdzīga visās aptaujāto grupās, bet izklaides funkciju izceļ jauni cilvēki – 87,3% vecumā no 18 -24 gadiem, 74,8% vecumā no 25 – 34 gadiem. Respondenti no 18 – 24 gadiem un Rīgas iedzīvotāji biežāk nekā citi atzīst sociālo mediju lomu dažādu iestāžu ietekmēšanā un aktivitāšu plānošanā, darba pienākumu veikšanā, radošo izpausmju veidošanā. Savukārt cilvēki vecumā no 25 – 34 gadiem un mājsaimnieces biežāk nekā citi respondenti uzsver, ka sociālo mediju lietojums ir tukša laika izšķiešana, no kuras viņi gribētu atteikties.
Ar mērķi noskaidrot, vai sociālo mediju portāli (piemēram draugiem.lv, twitter.com, facebook.com u.c.) tiek izmantoti praktisku jautājumu risināšanai pēdējo piecu gadu laikā, tika uzdoti vairāki jautājumi atsevišķā RSU pētījuma aptaujas sadaļā. Atbildot uz jautājumu, vai sociālie portāli izmantoti, lai meklētu dzīvokli, darbu aukli, aprūpētāju, 70% respondentu atbildēja, ka to nekad nav darījuši (Tabula nr.1) ; 7% - to dara reizi mēnesī vai biežāk, 8,4% - dažas reizes gadā, 8,9% - vienreiz.
Uz jautājumiem, vai sociālie portāli bijuši noderīgi meklējot lietotas preces, izdevīgus pakalpojumus, juridiskus padomus, darbu un citus pakalpojumus, apstiprinoši atbildējuši salīdzinoši neliela respondentu daļa. Biežāk sociālajos portālos meklēti izdevīgas iepirkšanās un juridiski padomi, citām sadzīviskām vajadzībām vai pilsoniskajām aktivitātēm sociālos portālus izmanto ļoti neliels respondentu skaits. Salīdzinot ieguvumus jeb dažādu labumu saņemšanu ar pašu respondentu ieguldījumu, var secināt, ka respondenti ir visai pasīvi devēji – retu reizi tiek sniegti padomi citiem, sniegti ziedojumi, juridiskie padomi, ar savu parakstu atbalstītas petīcijas vai projekti.
Tabula nr.1. Sociālo portālu izmantojums praktisku jautājumu risināšanā pēdējo 5 gadu laikā.
Lai izprastu, kāpēc Latvijas interneta lietotāji ir neaktīvi izmantojot tiešsaistes sniegtās iespējas, lai risinātu praktiskus jautājumus, noder respondentu sniegtās atbildes par to, kā viņi vērtē citu cilvēku atsaucību sociālajos portālos. Respondentu pieredze ir pozitīva, bet lielais neatbildējušo skaits parāda to respondentu daļu, kas nelieto internetu vai nelieto sociālos portālus internetā. Tabulā nr.2 apkopotie aptaujas dati, liecina, 45,2% respondentu piekrīt, ka sociālajos portālos cilvēki ir atsaucīgi un sniedz informāciju, 35,3% - vienmēr saņem sev nepieciešamo informāciju, 26,7% paši cenšas sniegt citiem noderīgu informāciju, veicinot dalīšanās kultūru.
Aktīvākās ir sievietes, respondenti no 18 – 24 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem, kas gan paši saņēmuši atbalstu un labumus, gan ir aktīvi sniedzot citiem informāciju un atbalstu.
Sociālo portālu piedāvātās ērtības salīdzināt ļauj atbilde uz jautājumu, vai interneta svešinieki palīdz vairāk nekā radinieki, draugi un kolēģi. Šim apgalvojumam piekrīt tikai 10,3% respondentu, to vairāk atbalsta cilvēki vecumā no 18 – 34 gadiem, speciālisti, ierēdņi, cilvēki ar vidēji augstiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli un Pierīgas iedzīvotāji. Minēto grupu pārstāvji piekrīt arī apgalvojumam, ka praktisku problēmu gadījumā vispirms vēršas pie sociālo portālu lietotājiem – 8,4% no visiem respondentiem.
Tabula nr.2. Vērtējums par sociālo tīklu izmantojumu praktisku jautājumu risināšanai
Atbildes, no vienas puses, sakrīt ar citiem datiem, kas parāda lielākoties pasīvu uzvedību internetā un sociālajos portālos, esošo iespēju ņemšanu, izmantošanu, no otras – tās ir pretrunā ar respondentu pozitīvo pieredzi un jau saņemto atbalstu sociālajos portālos.
Ja sociālie portāli to lietotāju skatījumā pamazām izsmels komunikācijas, izklaides un informācijas ieguves potenciālu, gaidāma tā vilšanās, kas konstatēta citu valstu pētījumos. Nesen 2015.gada februārī ASV veiktajā aptaujā, kurā uzsvērts, ka sociālie mediji grauj dzīvi, vairāk nekā puse respondentu atzīst, ka rosība tiešsaistē viņiem traucē pa īstam izbaudīt dzīvi, nav labvēlīga attiecībām ar citiem un pašu drošībai. Arī citi pētījumi jau otro gadu pēc kārtas liecina, ka aizraušanās ar sociālo tīklu fenomenu pamazām noplok.
