Anda Rožukalne: Kāds mediju jomā un žurnālistikā būs 2018.gads?

Daudz izmaiņu nebūs. Bet žurnālistikas kvalitāte pieaugs. Auditorijas piesaiste prasīs arvien lielākus spēkus. Darba tirgus mediju jomā joprojām būs nedrošs, valodas līmenis portālos nekļūs labāks. Viltus ziņas arvien būs populāras (sevišķi veselības jomā un politikā), mediju pratības prasības reti tiks attiecinātas uz sevi pašu.

Lūk, trīs labas un trīs ne tik labas prognozes 2018.gadam.

  • Konstruktīva un risinājumus meklējoša žurnālistika turpinās uzvaras gājienu!
  • Analītiskie un pētnieciskās žurnālistikas projekti parādījuši, ka žurnālistiem mūsdienās ne vien jāuzrāda problēmas, bet jāveido ilgtermiņa projekti, jāpiesaista dažādi sadarbības partneri, lai parādītu sarežģītu jautājumu risinājumus. Žurnālisti spēj virzīt pozitīvas pārmaiņas!
  • Daudzveidīgāku un daudz grūtāku profesionālo paņēmienu izmantojumu jau parādījuši vairāki "Re:Baltic" projekti, LTV “Aizliegtais paņēmiens”, Latvijas Radio analītiskās žurnālistikas projekti. Lūk, pētījums, kas parāda, ka negatīva informācija neizraisa auditorijas dusmas un aizkaitinājumu, ja tiek piedāvāti problēmu risinājumi.

  • Mediju atbalsts fonda līdzekļi neatkarīgu mediju saturam tiks izmantoti vēl veiksmīgāk!
  • 2017.gadā liela daļa no piešķirtā atbalsta palīdzēja radīt valsts simtgadei veltītus stāstus. Nākamajā gadā, īpaši reģionālo un lokālo mediju saturā, nodokļu maksātāju līdzekļi palīdzēs uzlabot žurnālistikas kvalitāti, pieaugs analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas apjoms.
  • Latvijā tiks pieņemti jauni mediju likumi! Vērojot mediju regulācijas jauno likumprojektu attīstību, gribas izteikt pozitīvu prognozi, ka vismaz kopīgais mediju vides likums un elektronisko mediju likums, ja netiks iekļauts pirmajā, padarīs Latvijas publiskās komunikācijas vidi kvalitātīvāku, atbildīgāku, caurskatāmāku un modernāku. Bet Sabiedrisko mediju likumprojekts, kas no visa minētā ir visgatavākais, jo iesniegts Saeimas komisijām, var sagādāt gan labus, gan ne tik pozitīvus pārsteigumus. Visu gadu turpināsies diskusijas par mediju ombudu, par jauno sabiedrisko mediju padomi, par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšanas, pārvaldības, attīstības modeļiem.
  • Uzbrukumi žurnālistiem un neatkarīgiem medijiem turpināsies. Lai gan konservatīvo mediju pārmetumi par “liberālo mediju aizspriedumiem” nav nekas jauns, ASV nākamā gada prognožu sarakstā uzbrukumi medijiem raksturoti ar vārdiem “kļūs vēl sliktāk”, ar to domājot prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas pārstāvju regulāros pārmetumus medijiem par “viltus ziņu” izplatīšanu un citiem grēkiem. Latvijā 2017.gadā dažādu pušu pārmetumus saņēma gan Latvijas Radio, savās uzrunās "YouTube" neatkarīgiem medijiem un žurnālistiem regulāri uzbruka Aivars Lembergs, Liepājā pašvaldību vēlēšanu cīņas gaitā tika atdarināts laikraksts “Kurzemes Vārds”. Vēlēšanu gada smagie stresi politiķu un to komunikācijas atklāto un slēpto veidotāju uzdevumu sarakstos liks iekļaut dažādus paņēmienus, lai iedragātu vēlētāju uzticēšanos neatkarīgu mediju darbam, konkrētu mediju un neērtu žurnālistu reputācijas graušanu. Tāpēc prognozi “kļūs vēl sliktāk” šajā jomā var droši attiecināt arī uz Latvijas mediju vidi. Labā ziņa ir tā, ka uzbrukumi ļauj precīzi identificēt gan tos, kam neatkarīga prese sagādā lielu uztraukumus, gan tos, kam brīva žurnālistika nešķiet nozīmīga demokrātiskas valsts vērtība.
  • Svarīgākās ziņas ne vienmēr uzzināsim no sociālajiem medijiem! Latvijā arvien vairāk cilvēku ikdienas informāciju smeļas sociālo mediju vidē, kur viņu draugi un profesionālie mediji ievieto svarīgu jaunumu saites. Bet tas mainīsies, jo sociālie mediji pārdzīvo to regulācijas mēģinājumu periodu (satura atbildīguma pieprasījums, viltus informācijas izsskaušana, personas datu izmantojums u.c., piemēram, šeit). Un vēl - sevišķi "Facebook" (FB) turpina eksperimentēt ar algoritmiem un jauniem rīkiem katram lietotājam pieejamās informācijas struktūrā. Jau šogad tā rezultātā samazinājās profesionālo mediju satura pieejamība un tās daudzveidība FB. Lūk, viltus ziņu apjoms FB tika ierobežots mazākā mērā nekā profesionālu mediju saturs. Arī Latvijas medijiem būs jāmaina komunikācija sociālo mediju vidē un satura mārketinga paņēmieni, jo sociālie mediji vairs nebūs tik viegli pielāgojami auditorijas uzrunāšanai.
  • Auditorija turpinās izvairīties no ziņām un klātbūtnes sociālajos medijos! Lai gan cilvēkiem ļoti patīk plunčāties informācijas straumēs, jau pagājušais gads parādīja, ka uzticība medijiem neaug, cilvēki ir noguruši no viltus ziņu plūsmas, bet kopumā dzīve ir lieliska arī ārpus pastāvīgas atrašanās sociālo mediju vidē. Prognozes liecina, ka laba žurnālistika pati par sevi neuzlabos auditorijas uzticību profesionālajiem medijiem, jo to ietekmēs gan mediju spēja uzlabot attiecības ar saviem lasītājiem, gan ārēji faktori. Kvalitatīvu ziņu patēriņš nav pilsoņa pienākums, atšķirībā no līdzdalības vēlēšanās vai atkritumu šķirošanas, interesantā pētījumā “Explaining low news consumption” (Skaidrojot zemu ziņu patēriņu) raksta Anders Helgeruds no Norvēģijas (prezentēts konferencē 2017.gada septembrī). Cilvēki atsakās no ziņu lasīšanas gan emocionālu iemeslu dēļ, jo jaunumu plūsma un saturs negatīvi satrauc, gan racionālu lēmumu rezultātā – vairāk laika vēlas veltīt karjerai, hobijiem, ģimenei.  Aktīvie sociālo mediju lietotāji sāk arvien stingrāk vērtēt to ietekmi uz savu dzīvi, nekritiskas sajūsmas laiks ir pārgājis. Šo izvērtējumu palīdz veikt daudzie pētījumi par sociālo mediju ietekmi uz fizisko un garīgo veselību, laika izmantojumu, informētības līmeni, laimes izjūtu. Arī FB ir satraukts par savu lietotāju nākotni, tāpēc investējis pētījumā, lai atbildētu, kā mūs ietekmē sociālajos medijos pavadītais laiks. Dati rāda, ka pasīva sekošana citu publicētajam palielina nomāktību, apmierinātāki ir aktīvi sociālo mediju lietotāji, kas apmainās domām, tā uzturot ciešākas attiecības ar draugiem un ģimenes locekļiem. Lēmumi par sociālo mediju lietojuma ierobežošanu būs stilīgi arī nākamajā gadā. Bet tas neuzlabos mūsu informētības kvalitāti, ja izvairīšanās taktika tiks attiecināta arī uz profesionāliem medijiem.
1 komentārs
Kremilek Rukis
No sevis piemetuināšu: būs ļoti daudz pērkamu žurnālistu taisītu pirmsvēlēšanu "pasūtījuma" rakstu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Populārākie
Interesanti