Аўтарская версія па-беларуску — тут.
Авторская версия на русском — здесь.
Raksta pirmajā daļā aktīvisti vēstīja par savu pieredzi, adaptējoties dzīvē Latvijā, kā arī pastāstīja par sabiedrisko organizāciju "Supolka", kas izveidota, lai apvienotu baltkrievus, saglabātu viņu nacionālo identitāti, esot tālu no mājām.
"Manā ģimenē kādreiz tā apraka manu vecvectēvu – parastu zemnieku"
Rascislavs ieradās Latvijā kā bēglis 2020. gada rudenī pēc tam, kad bija sēdējis izolatorā vienā no Baltkrievijas apgabalu centriem par piedalīšanos nesankcionētā mītiņā pret Lukašenko politiku. Un pēc tam, kad kļuva par slepkavības un spīdzināšanas liecinieku.
"Man daudzējādā ziņā paveicās. Mani aizturēja vienā no protestu pirmajām dienām, un, lai arī es savām acīm redzēju visas tās šausmas, ko pastrādāja Lukašenko spēka struktūru darbinieki, tostarp protestētāja nogalināšanu, tas palīdzēja man ātri izprast režīma būtību un atbrīvoties no ilūzijām, ka to var nomainīt tā, kā mēs bijām cerējuši – mierīgā ceļā un atbilstoši likumam.
Bet vēl man paveicās, ka izdzīvoju.
Tajās trīs dienās, kuras biju spēka struktūru darbinieku gūstā, vērojot, ar kādu niknumu miliči piekāva savus līdzpilsoņus, es ātri sapratu, ka es un visi pārējie aizturētie cilvēki ļoti riskēja. Ja protesti būtu kļuvuši nedaudz vardarbīgāki no protestētāju puses, tad uz cilvēkiem ielās sāktu masveidīgi šaut (nemasveidīgi šāvieni uz protestētājiem bija, tika nogalināti divi vīrieši, nevienam no viņiem nebija nekādu ieroču, vienu no viņiem nošāva privātā ģērbies spēka struktūru darbinieks, kuram bija kaujas ierocis). Kas tādā gadījumā būtu noticis ar aizturētajiem pārbāztajos izolatoros – tikai tāpēc, ka tie bija pārpildīti, netika aizturēti vēl vairāk cilvēku – tikai Dievs vien zina.
Ne daudzi Latvijā to zina, bet 1999. gadā Baltkrievijā gaišā dienas laikā no Minskas centra ielām pazuda vairāki tolaik vēl jaunā Lukašenko svarīgi oponenti (bijušais iekšlietu ministrs, deputāts, Lukašenko personīgais fotogrāfs un uzņēmējs, kas atbalstīja demokrātisko opozīciju). Neviens no viņiem vēl līdz šim nav atrasts.
Manā ģimenē tā kādreiz tika aprakts mans vecvectēvs – stiprs zemnieks, tas notika 1937. gadā. Viņu arestēja par vēstuli Staļinam, kurā viņš naivi sūdzējās vadonim par netaisnību – viņam tika atņemts un nodots kolhozam zirgs.
Noskaidrojās, ka vēstule nebija nokļuvusi tālāk par vietējo pasta nodaļu, bet vectēvs tika arestēts un dažas dienas vēlāk nošauts,
viņa mirstīgās atliekas tika apraktas mežā netālu no mūsu pilsētas līdz ar simtiem tikpat naivu cilvēku mirstīgajām atliekām," stāsta aktīvists.
Rascislavs Latvijā atrada mīlestību – latviešu meiteni, izveidoja ģimeni, apguva profesiju informācijas tehnoloģiju jomā. Nesen jaunais vīrietis kļuva par tēvu, un ar to mēs viņu no sirds apsveicam.
"Pēc diviem gadiem man jau ir B1 līmenis, bet gribas iemācīties vairāk," par latviešu valodu saka puisis. "Esmu dzirdējis – lai varētu brīvi runāt un valodu nekad neaizmirst, vajadzīgs vismaz B2 līmenis. Tāpēc tagad sakopoju spēkus un rudenī iešu uz kārtējiem valodas kursiem."
"Šie cilvēki sevi sauc par baltkrieviem vairāk ieraduma dēļ"
Pēc Rascislava domām, baltkrievu diaspora Latvijā sastāv no divām daļām.
"Viena – tā ir patiešām īsta baltkrievu diaspora. Šī daļa var runāt krieviski, baltkrieviski, latviski vai pat angliski (lai palīdzētu bērniem iestāties ārzemju universitātēs), bet tā sevi izjūt kā baltkrievus – atsevišķu, patstāvīgu nāciju ar savu kultūru. Tā lepojas ar šo kultūru, kaut kādā veidā tajā piedalās, meklē saiknes sevī. Turklāt viņiem var būt atšķirīgi politiskie uzskati – kāds atbalsta Lukašenko, bet kāds ne.
Otra daļa – tie ir cilvēki, kas tika atvesti uz Latviju padomju laikā strādāt rūpnīcās, kuras te cēla padomu režīms. Šie cilvēki sevi sauc par baltkrieviem vairāk ieraduma pēc, jo kādreiz viņu senči vai viņi paši formāli dzīvojuši vai dzimuši Baltkrievijas teritorijā, un padomju pasē kaut kas bija jāieraksta ailē "tautība". Vai arī tādēļ, ka viņiem patika baltkrieva tēls no padomju filmām. Bet taču, ja esi dzimis Latvijā, automātiski nekļūsti par latvieti.
Protams, formāli, pēc pases, tu varbūt esi latvietis, taču, ja nerunā latviski, latgaliski vai kaut kādā veidā neizjūti sevi kā latvieti kultūras ziņā, tu neesi daļa no etnosa.
Tā arī šie cilvēki formāli ir baltkrievi, lai gan ar savu tautību nopietni nekādi nav saistīti. Viņu sirds "nesāp" par Baltkrieviju. Latvija un Igaunija ir unikālas ar to, ka tur ir daudz tādu formālo baltkrievu. Manuprāt, viņiem būtu pareizāk sevi saukt par padomju cilvēkiem vai krieviem, vai Krievijai piederīgiem. Jo tieši ar šo kultūru viņi sevi asociē, un tas patiešām labāk atainotu lietas būtību. Tādu cilvēku ir ļoti daudz arī pašā Baltkrievijā," uzskata aktīvists.
"Man personīgi patīk mēģināt mainīt pasauli"
"Man liekas, ir vērts atcerēties, ka praktiski visu, kas mums palīdz nebūt parastiem mērkaķiem kokā, kādreiz ieviesis kultūrā kāds "pilsoniskais aktīvists"," saka Rascislavs. "Tiem, kuri baidās kaut ko darīt, to ir grūti saprast, taču bez aktīvistiem un revolucionāriem tās pasaules, kurā viņi pieraduši dzīvot, nebūtu.
Un, jo vairāk būs aktīvistu, jo ātrāk pasaule kļūs vēl labāka.
Man personīgi patīk mēģināt mainīt pasauli. Īpaši, kad runa ir par demokrātisko institūciju attīstību, mūsdienīgu un efektīvu ekonomiku. Tās ir pamatā daudzām lietām, un to ļoti trūkst mūsu valstī. Pat paši diktatori un viņu bērni vēlas dzīvot demokrātijā, viņi vienkārši grib, lai visi pārējie cilvēki viņu valstī dzīvotu diktatūrā. Tāpēc brīvība ir ļoti liela universālā vērtība. Varbūt ar laiku tas mainīsies, un es noguršu būt sociāli aktīvs, taču pagaidām tā neizskatās," rezumē Rascislavs.
Šogad Latvijas baltkrievu diaspora pirmo reizi piedalīsies ikgadējā Rīgas dienā un aicina visus interesentus uz savu stendu Rātslaukumā sestdien, 2023. gada 19. augustā, no plkst. 14 līdz 20. Programmā: meistarklases tradicionālajā baltkrievu mākslā, iepirkumu somu apgleznošanā, galda spēles par baltkrievu un latviešu vārdu līdzību. Paredzēta baltkrievu rokmūziķa Ļavona Voļska uzstāšanās, bet Latvijas vīru koris "Frachori" dziedās Latvijas "kora himnas" "Saule, Pērkons, Daugava" versiju baltkrievu valodā, kas simbolizēs Latvijas atbalstu Brīvajai Baltkrievijai.
