Latvijā
Prasību par valsts valodas zināšanu pārbaudes nokārtošanu plāno piemērot vēl papildu dažiem tūkstošiem Krievijas pilsoņu. To paredz Saeimas konceptuāli jeb pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā.
Pieaugs sods par rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Tāpat no nākamā gada arī mainīsies kārtība, kā autovadītajam paziņos par fotoradara fiksētu braukšanu ar auto bez tehniskās apskates vai obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polises (OCTA). To paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Bāriņtiesu likumā.
Uzņēmums "Kronis" informāciju par importētāju Krievijā uz iepakojuma vienkārši aizkrāsojis ar melnu krāsu, novēroja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Uzņēmumā norāda – iepriekš pasūtītā iepakojuma partija saņemta īsi pēc Krievijas pilna apjoma kara Ukrainā sākuma, un tā norakstīšana būtu ļoti dārga. Taču eksportu uz Krieviju "Kronis" apturējis jau 2022. gada pavasarī.
Reto slimību pacienti nesaņems prasītos 19 miljonus eiro ārstēšanas iespēju paplašināšanai, liecina Veselības ministrijas informatīvais ziņojums. Lēmums šogad kompensējamo medikamentu sarakstā neiekļaut medikamentus jaunu reto slimību diagnožu ārstēšanai daudziem pacientiem atņems vienīgo iespēju uzsākt valsts apmaksātu ārstēšanos, brīdina Reto slimību alianse.
Ar šaubām, daloties gan optimistos, gan skeptiķos, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, arī šodien dalību Eiropas Savienībā vērtē Zeltiņos. Par šo Alūksnes novada pagastu, gatavojoties referendumam par dalību Eiropas Savienībā (ES), "Panorāma" vēstīja vairākās sižetu sērijās, skaidrojot gan cilvēku izvēles, gan šaubas. Galu galā referendumā Zeltiņi izcēlās ar nebijušu aktivitāti, vairākumam nobalsojot – par. Kā klājas Zeltiņos 20 gadus vēlāk?
Atzīmējot Latvijas 20. gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā, Rīgā un citviet Latvijā noritēja dažādi pasākumi. Iespēja vērot koncertus, izstādes, pilsētas vides mākslas objektus, kā arī doties gājienā ar lielāko Eiropas Savienības karogu Latvijā. Tikmēr Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai lielākoties atzina, ka dalību Eiropas Savienībā saredz kā ieguvumu Latvijai, taču izskanēja arī pa kritiskākam vārdam.
Ar mērķi vērst uzmanību uz to, cik ļoti Rīgā nepieciešama droša veloinfrastruktūra, kas piemērota ikvienam – arī bērniem un senioriem – vairāki simti velobraucēju šodien piedalījās gadskārtējā braucienā pa galvaspilsētas centru ar nosaukumu "Kritiskā masa". Pasākums Rīgā notiek katru gadu, un riteņbraucēji atzina, ka diemžēl infrastruktūra tiek uzlabota lēni, kā arī citu ceļu satiksmes dalībnieku attieksme ne vienmēr ir saprotoša.
"Ar dzidru skatu Eiropā" – šādu akciju pirms 20 gadiem, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, Kuldīgā rīkoja jauniešu teātris "Focus". Viņi izgāja ielās un tīrīja logus. Tieši šādu pat akciju ar tiem pašiem cilvēkiem Kuldīgā varēja sastapt arī šodien. Viņi atzina – ir daudz padarīts, bet daudz arī vēl darāmā, tāpēc skatam ir jābūt dzidram.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.