De Facto

Izmeklē iespējamu PVN izkrāpšanu, ceļot Šlesera māju

De Facto

Krievu skolu reforma sasniedz mērķi, skolotājiem trūkst atbalsta

Ko partijas sola uzņēmējiem?

Partiju programmu solījumi par ekonomikas izrāviena iespēju neliecina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Izmaiņas nodokļos, ražošanas veicināšana un jaunu darba vietu radīšana -  šie ir izplatītākie solījumi politisko partiju programmās, kas varētu izlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Tomēr, kad analizē solījumus pēc būtības, tie nemaz nepiedāvā skaļajos saukļos dzirdamos labumus.

Visbiežāk politiskās partijas savās programmās ļāvušās vispārīgām frāzēm par uzņēmējdarbības veicināšanas nepieciešamību Latvijā. ,,Vienotība" sola ,,nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei", nepaskaidrojot, kā tieši to panāks, savukārt ,Zaļo un Zemnieku savienība apņēmusies ,,nodrošināt uzņēmējiem stabilu un prognozējamu nodokļu sistēmu". Vienīgā no partijām, kas  sola ,,necelt nodokļus vismaz tuvākos četrus gadus" ir ,,Latvijas attīstībai".

Tieši nodokļu politika ir tā joma, kur izskan viskonkrētākie priekšlikumi. Visizplatītākais priekšlikums partiju vidū ir mikrouzņēmuma nodokļa likmes saglabāšana 9% apmērā (,,Saskaņa", ,,Zaļo un Zemnieku savienība", ,,Latvijas attīstībai", ,,Vienoti Latvijai", ,,Latvijas Reģionu apvienība"). Tam netraucē arī fakts, ka iepriekš Saeima lēma jau no nākamā gada to pakāpeniski paaugstināt līdz 15 % procentiem. Turklāt izmaiņas jau pieņemtajos lēmumos, prognozējamību nodokļu politikā neveicina.

Tāpat programmās pavīd ierosinājums neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu  (,,Saskaņa", ,,Latvijas attīstībai" , ,,Vienoti Latvijai"). Tādējādi veicinot uzņēmēju vēlmi ieguldīt tālākā biznesa attīstībā. Trešais visbiežāk pieminētais ir ražošanas veicināšana. To gan pārsvarā piedāvā, tā dēvētās, sīkpartijas (,,Latvijas Krievu savienība", ,,Latvijas attīstībai", ,,Suverenitāte", ,,Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām"). Taču šis priekšlikums, visticamāk, vairāk pierāda politiķu paviršo skatījumu uz ekonomikas attīstību.

Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Margarita Dunska norāda, ka ,,šis periods attīstītajās, bagātajās valstīs jau sen garām, kad balstījās tieši uz šo rūpniecisko ražošanu. Lielākais uzsvars tiek likts uz pakalpojumiem, uz zināšanām, uz izglītību. Mazie uzņēmumi, kur nu vēl mikrouzņēmumi, tā nav rūpniecība. Tā ir amatniecība."

Nodokļu politikā partiju programmās nav iekļautas  uzņēmējiem nepieciešamākās izmaiņas. "De facto" pieļauj, ka dažbrīd šo programmu rakstītāji vairāk pamanījuši pēdējā laikā ziņu portālos publicētos virsrakstus, nevis iedziļinājušies uzņēmēju vajadzībās.

Tā, piemēram, akcentējot reinvestētās peļņas nulles procentu likmes ieviešanu, nevis pārskatot uzņēmuma ienākumu nodokļa maksāšanas kārtību. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norāda, ka ,,par to var runāt gadījumos, ja tiešām ir peļņa, ar kuru dalīties, bet, ja mēs paskatāmies uz iepriekšējo gadu pārskatu ziņojumiem, kas ir iesniegti Uzņēmumu reģistrā, tad ar to peļņu ir ļoti švaki. Līdz ar to tas atkal neatbilst mazā biznesa šī brīža problēmām. Ja mēs runātu par aktuālām lietām, tad viens, kas gadu no gada cilvēkus dzen neizpratnē un, manuprāt, ir ļoti negodīga sistēma, šī pati uzņēmumu ienākumu nodokļa maksāšana avansā uz priekšu vēl par peļņu, kas vispār nav iegūta."

Ja pieņemam, ka nākamo Ministru kabinetu veidojošās partijas valdības deklarācijā centīsies iekļaut partiju programmās izskanējušos priekšlikumus, uzņēmējdarbības vidi krasas izmaiņas nesagaida. Taču arī ekonomiskais izrāviens līdz ar to nav sagaidāms. Margarita Dunska secina, ka ,,ir ļoti konkrēti priekšlikumi vai solījumi, ir vispārīgāki, bet to, ka uzņēmējdarbības attīstība ir nepieciešama, es domāju, tas ir saprotams un skaidrs arī bez šīm programmām. Kaut ko jaunu ieraudzīt šajās programmās arī nevar". Elīna Egle papildina ,ka ,,atsevišķās programmās pat liekas, ka vārds uzņēmējs, tas ir nevārds, ka labāk viņu nepieminēt". Turklāt uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumi neietver tikai izmaiņas nodokļu jautājumos vai valsts dažāda veida atbalstu biznesa uzsākšanā. Nopietni ieguldījumi nepieciešami izglītības kvalitātes celšanā. Tieši cilvēki būs tie, kas spēs radīt idejas, kurās būtu vērts investēt līdzekļus. Taču tas nesniegs mirkļa labumu, bet rezultāts būs sagaidāms vien ilgtermiņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti