Latvijas piensaimnieku kopējie zaudējumi, sākot no 2014.gada, Krievijas lauksaimniecības produkcijas piegāžu embargo pagarināšanas gadījumā uz visu 2017.gadu var sasniegt gandrīz ceturtdaļmiljardu eiro. To aizvadītajā vasarā sākotnēji paziņoja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa. Vēlāk apgalvojumus par "Latvijas piensaimnieku 230 miljonu eiro zaudējumiem" ne reizi vien atkārtoja masu informācijas līdzekļi gan mūsu valstī, gan ārzemēs, kā arī virkne Latvijas politiķu. "Melu detektors" pārbaudīja, cik tie ir korekti.
CITĀTS:
"Krievijas noteiktā embargo dēļ, kurš ir spēkā jau kopš 2014.gada septembra, mūsu svarīgākajām eksporta nozarēm ir nodarīti ļoti lieli zaudējumi. Piena nozarei un piena ražotājiem tie šobrīd ir 104 miljonu eiro apmērā, un, ja šis embargo tiks pagarināts, kā šobrīd gatavo priekšlikumu Krievija Federācijas valdība, līdz pat nākošā gada beigām, tad šie zaudējumi var sasniegt jau apmēram 230 miljonus eiro..." 21.jūnijā Latvijas Radio ēterā paziņoja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.
Nevis "zaudējumi", bet "ienākumu samazinājums"
Zaudējumi (tāpat kā peļņa) ir kompānijas darbības rezultāts kādā laika posmā, un no Krieviņas vārdiem (un to vēlākas atkārtošanas) rodas iespaids, ka runa ir par visas piena nozares galīgo neto rezultātu. Tomēr šādus aprēķinus Zemkopības ministrija nav veikusi. Šīs institūcijas ziņojumā valdībai, kurā pirmo reizi parādās summas 104 un 233,5 miljoni eiro, ir runa par ko citu – par Latvijas piena ražotāju "ieņēmumu samazinājumu (ņemot vērā arī izmaksāto atbalstu)".
Ne tikai embargo
Gan Krieviņas kundzes intervijā Latvijas Radio 1, gan turpmāk pieminot šo ieņēmumu samazināšanos (kas jau atkal tiek dēvēta par "zaudējumiem"), tā tiek izskaidrota ar Krievijas embargo.
Taču pirmavotā – jau minētajā Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru Latvijas valdība izskatīja 21.jūnijā (2.lpp.), ir minēti arī citi faktori, kas ir ietekmējuši ieņēmumu samazināšanos:
"Papildus Krievijas importa embargo piena nozari negatīvi ietekmēja arī Eiropas Savienības piena kvotu sistēmas atcelšana no 2015.gada 1.aprīļa un pieprasījuma samazinājums Āzijas reģionā 2014.gadā, jo īpaši Ķīnā, kas ir viens no lielākajiem piena produktu importētājiem pasaulē."
Globālās informācijas aģentūras "Reuters" un "Bloomberg" pēdējos gados daudzkārt ziņojušas par piena pārprodukcijas problēmu visā pasaulē, no kā cieš ražotāji no Amerikas līdz Jaunzēlandei. Pēc pastāvīgas cenu paaugstināšanās pienam un piena pulverim no 2008.gada līdz rekordaugstiem līmeņiem 2013.gadā šīs cenas strauji samazinājās Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un piena produktu pārpilnības pasaulē dēļ.
Eiropā piena ražošana pēc kvotu atcelšanas arī turpina paplašināties, īpaši Īrijā, Nīderlandē un Vācijā, pastiprinot pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, ziņo analītiķi. (Arī Latvijā ražošanas apjomi kopumā ir būtiski pieauguši (tostarp arī embargo darbības periodā, lai gan atsevišķi mēneši ir kļuvuši par izņēmumiem)).
Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm,
no 2014.gada augusta līdz 2015.gada decembrim, kad Krievijas embargo jau bija spēkā, Latvijas piena nozare (piena ražotāji un pārstrādātāji) zaudēja 60,7 miljonus eiro vērtas piegādes Krievijai, samazināja piegādes citos svarīgos noieta tirgos (Lietuva, Igaunija, Vācija u.c.) par 102 miljoniem eiro, nespēja palielināt piegādes citām valstīm par 33 miljoniem eiro.
Aprēķini veikti, ņemot vērā eksportētās produkcijas fiziskos apmērus, kā arī cenu svārstības.
Turklāt Zemkopības ministrijai nav aprēķinu, kādā mērā piena un piena produkcijas cenu kritumā, kas pēc tam tiek iekļauta galīgajā "zaudējumu" aprēķinā, "vainojams" tieši Krievijas embargo, bet kādā mērā – kvotu atcelšana Eiropā, tās izraisītais ražošanas apmēra kāpums, kā arī pieprasījuma kritums Āzijā.
Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā ir grafiks, no kura tieši izriet, ka piena iepirkuma cenas Latvijā sāka samazināties ilgi pirms Krievijas embargo ieviešanas (Rus.lsm.lv agrāk arī ziņoja, ka maksimumu – 351,51 eiro par tonnu - cenas sasniedza 2014.gada martā, bet jūlijā, pēdējā pilnajā mēneši bez embargo, tās samazinājās līdz 293,16 eiro par tonnu.)
"Melu detektors" lūdza Rigondu Krieviņu komentēt savus izteikumus. Ar Zemkopības ministrijas preses dienesta starpniecību tika saņemtas šādas atbildes:
1. Krieviņa piekrīt, ka termins "zaudējumi" ir nekorekts:
"Piekritīšu, ka šajā gadījumā radās pārpratums ar terminoloģiju. Atbildē uz jautājumu tika lietots [Latvijas Radio 1] žurnālista izmantotais termins "zaudējumi". Taču šajā kontekstā tika domāti "zaudētie ieņēmumi" vai "ieņēmumu samazinājums" tāpat kā ziņojumā".
2. Krieviņa uzskata, ka Krievijas embargo ir galvenais "zaudējumu" iemesls, un ka citi minētie faktori ir "maznozīmīgi". Taču šo versiju apstiprinošus aprēķinus Zemkopības ministrija nesniedz.
"Rigonda Krieviņa atbildēja uz jautājumiem radio programmā, kur laika trūkuma dēļ ir ierobežotas iespējas izteikties un nav iespējams citēt visu informatīvo ziņojumu. Tāpēc tika nosaukts zaudējumu galvenais cēlonis – Krievijas embargo. Piena kvotu atcelšana un pieprasīja samazinājums Ķīnā arī ietekmēja piena nozari, taču tie ir salīdzinoši maznozīmīgi faktori. Ja nebūtu ieviests Krievijas embargo, tad, iespējams, piena kvotu atcelšana un pieprasījuma samazināšanās Ķīnā nenovestu pie zaudējumu rašanās Latvijas piena ražotājiem."
("Melu detektors" speciāli izcēlis vārdu "zaudējumi", jo atzinusi, ka šā termina lietošana bija nekorekta, Zemkopības ministrija to lieto atkal.)
Kā jau teikts iepriekš, Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi visas Latvijas piena nozares īstos zaudējumus/peļņu Krievijas embargo darbības laikā. Ilustrācijai un nepretendējot uz apkopojumu, "Melu detektors" sniedz vairāku nozares uzņēmumu rādītājus par 2013.gadu (pēdējais gads, kad embargo nebija) un 2015.gadu (pirmais gads, kad embargo bija spēkā visu gadu).
Atbilstoši gada pārskatiem
diviem ļoti lieliem pārstrādātājiem – "Rīgas piena kombinātam" un "Valmieras pienasm" – 2015.gadā salīdzinājumā ar 2013.gadu būtiski samazinājies apgrozījums.
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Latvijas mērogiem lielā zemnieku saimniecība "Delles", kas specializējas piena ražošanā, šajos gados pat ir palielinājusi apgrozījumu
- no 669 tūkstošiem eiro līdz 702 tūkstošiem eiro. "Delles" (kas, starp citu, pieder bijušajam Tautas partijas ministram Gundaram Bērziņam) abus gadus noslēdza ar vienādu peļņu – 192 tūkstoši eiro. Vēl vienai zemnieku saimniecībai – "Veckūkuri" – samazinājies apgrozījums – no 429,3 tūkstošiem eiro 2013.gadā līdz 370,1 tūkstotim 2015.gadā, taču abus gadus tā noslēdza ar peļņu – attiecīgi 19,9 tūkstošiem eiro un 12,6 tūkstošiem eiro.
