Nedēļas nogalē Turcijā notiks referendums par izmaiņām konstitūcijā, kas paredz piešķirt prezidentam lielākas funkcijas. Kritiķi, tostarp Eiropas Savienība (ES), jau brīdina, ka izmaiņu apstiprināšana apdraudēs Turcijas demokrātiju un faktiski nozīmēs pašreizējā valsts vadītāja Redžepa Taijipa Erdogana diktatūras sākumu.
- Ja Erdogans referendumā panāks savu, tad viņš būs gan prezidents, gan premjers
- Oponentu vajāšana iedragājusi Turcijas attiecības ar ārvalstīm; Erdogans nikns par starptautiskās sabiedrības kritiku
- "Dieva dāvana" jeb apvērsuma mēģinājums atraisīja Erdogana rokas mainīt valsts politisko iekārtu
- Opozicionāri pārmet ES "acu pievēršanu" uz cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijā
- Attiecības ar Krieviju nav uzlabojušās; Putins 2015.gada strīdu nav aizmirsis
- Sakautā Turcijas opozīcija paredz vismaz 10 gadus ilgu Erdogana diktatūru
Vai diktatūras priekšvakarā?
Pirmo reizi runas par iespējamām izmaiņām Turcijas politiskajā sistēmā aizsākās jau 2011. gadā pēc pašlaik pie varas esošās Taisnīguma un attīstības partijas uzvaras parlamenta vēlēšanās. Pēc Erdogana uzvaras 2014. gada prezidenta vēlēšanās šis jautājums atkal nonāca politiskās dienaskārtības priekšgalā un dominēja divās nākamajās parlamenta vēlēšanās
Referendumā iedzīvotājiem nāksies balsot par pāreju no parlamentāras uz prezidentālu sistēmu.
Ierosinātās izmaiņas paredz likvidēt premjerministra posteni, bet tiešā balsojumā ievēlētais prezidents būtu gan valsts, gan valdības vadītājs.
Prezidents iegūs arī vairākas jaunas pilnvaras, tostarp tiesības izstrādāt budžetu, iecelt un atcelt valdības ministrus un tiesnešus, kā arī izdot dekrētus atsevišķās jomās. Tāpat prezidentam tiks atļauts saglabāt piederību politiskajai partijai un arī būt partijas vadītājam. Turcijas varas iestādes apgalvo, ka šādas izmaiņas ļaus garantēt stabilitāti pārmaiņu pilnajā laikā, kā arī novērsīs nestabilu koalīciju veidošanos nākotnē.
Taču, kā norāda Rietumu analītiķi, tā kā prezidents pēc šī balsojuma varētu iegūt daudz jaunu pilnvaru, faktiski var uzskatīt, ka šis ir balsojums par Erdoganu. Ja paredzētās konstitūcijas izmaiņas tiks apstiprinātas, Erdoganam radīsies iespējas jau 2019. gadā vēlreiz pretendēt uz diviem prezidenta pilnvaru termiņiem, un tas varētu nozīmēt viņa valdīšanu līdz pat 2029. gadam.
Gan opozīcijas partijas, gan pilsoniskās sabiedrības grupas brīdina, ka patiesībā šāds iznākums nozīmētu Erdogana diktatūras sākumu, turklāt pašlaik valstī pastāvošais ārkārtas stāvoklis tā arī varētu netikt atcelts.
No otrs puses gan tiek atzīmēts, ka varas līdzsvars joprojām tiek saglabāts, jo parlamentam joprojām būs tiesības atcelt prezidenta lēmumus atsevišķās jomās, ierosināt izmeklēšanas vai pat atcelt prezidentu, saņemot divu trešdaļu deputātu atbalstu. Taču arī šajā situācijā kritiķi norāda, ka jau ar pašreizējo politisko sistēmu demokrātija Turcijā tiek apspiesta, īpaši pēc pagājušā gada vasarā notikušā militārā valsts apvērsuma mēģinājuma.
ES un Turcijas neiespējamā laulība
Pēc 15. jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma Turcijā tika uzsākta aktīva vēršanās pret pastāvošā režīma pretiniekiem un kritiķiem. Ir pamatīgi ierobežota neatkarīgā prese, veiktas būtiskas pārmaiņas tiesu sistēmā, atlaižot gandrīz 3000 tiesnešu.
Taču vislielākajā nežēlastībā ir krituši iespējamie trimdā dzīvojošā islāma garīdznieka Fetullaha Gulena sekotāji, kuri tiek vajāti un apcietināti.
Turklāt tas tiek darīts ne tikai pašā Turcijā, bet arī ārvalstīs. Turcijas attiecības ar ASV ir pasliktinājušās tieši šī jautājuma dēļ, Vašingtonai atsakoties Gulenu izdot Ankarai. Ne mazāk saspīlētas ir attiecības arī ar Vāciju, kurā dzīvo liela turku kopiena un kura varētu spēlēt nozīmīgu lomu gaidāmā referenduma balsojuma iznākumā. Taču Vācijas un arī Nīderlandes aizliegums turku amatpersonām rīkot aģitācijas pasākumus šajās valstīs izraisīja Erdogana dusmas, apsūdzot Vāciju un Nīderlandi nacistu metožu piekopšanā un terorismā aizdomās turamu personu atbalstīšanā. Uguni eļļai pielēja arī izskanējusī informācija, ka Turcijas reliģisko lietu padome bija aicinājusi Vācijas imamus vākt informāciju par Gulena atbalstītājiem, kuru vidū, kā izrādās, esot arī vairākas augstu stāvošas politiķes.
Vēršanās pret režīma pretiniekiem Turcijā ir izraisījusi ES līderu nosodījumu, Briselei atgādinot Ankarai par nepieciešamību ievērot cilvēktiesības. Vienlaicīgi tiek norādīts, ka Turcijā notiekošais var ievērojami ietekmēt Turcijas plānus nākotnē pievienoties ES.
Taču Turcijas vadība ir aicinājusi ārvalstis neiejaukties valsts iekšējās lietās. Komentējot turpmākās attiecības ar ES, Erdogans norādījis, ka pašreizējā situācijā Ankara varētu pārskatīt arī ar ES noslēgto bēgļu līgumu.
"Mēs varam turpināt savas ekonomiskās attiecības ar ES, taču mums var nākties pārskatīt savas politiskās un administratīvās saiknes. Mēs ar mūsu valdību sēdīsimies un pārskatīsim visu no A līdz Z," pauda Erdogans.
Tāpat Turcijas prezidents pieļauj, ka nākotnē Turcija varētu rīkot referendumu arī par to, vai vispār turpināt sarunas par tuvošanos ES.
Kā intervijā televīzijas sabiedrībai "Euronews" norāda EP deputāts no Vācijas Aleksandrs grāfs Lambsdorfs,
pēc līgumiem Turcija joprojām ir ES kandidātvalsts, taču patiesībā tā tāda nav un neviens netic iespējai, ka Turcija jebkad pievienosies blokam.
Pēc deputāta vārdiem, nevienā ES valstī arī nav īstas vēlmes atklāti to pateikt. Iespējams, ka situācija varētu mainīties, ņemot vērā cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Turcijā.
"Mums visiem ir jāsaprot, ka Turcija ir ieslodzījusi vairāk žurnālistu nekā Ķīna vai Irāna. Tas daudz ko pasaka par vārda brīvību šajā valstī. Dažu mēnešu laikā par iespējamo saistību ar valsts apvērsuma mēģinājumu ir apcietināti 47 000 cilvēku. Tas viss nav savienojams ar mūsu likuma varas standartiem. Tāpēc - patiesībā Turcija jau ir atteikusies no skatīšanās uz Eiropu, uz tās standartiem, vērtībām un politiku," norāda grāfs Lambsdorfs.
Piepildījušies Erdogana trakākie sapņi
Kā jau minēts iepriekš, pašlaik Turcijā neapskaužamā situācijā ir žurnālisti. Turklāt ne tikai Turcijā strādājošie, bet arī ārvalstīs dzīvojošie. Pagājušajā nedēļā Latvijā viesojās viens no viņiem – Beļģijā dzīvojošais un strādājošais Selčuks Gultašli. Līdz pērnā gada martam viņš strādāja izdevumā "Zaman", kuru vēlāk pārņēma Turcijas valdība. Viņa darbs arī divos mazākos laikrakstos netika atļauts, un augustā tika izdots orderis viņa arestam, pasludinot viņu un citus kolēģus no "Zaman" par teroristiem. Gultašli uzskata, ka viņš tiek vajāts par savulaik publicētajiem kritiskajiem rakstiem pret Erdoganu un citiem valdības locekļiem, vienlaicīgi norādot, ka vajāti tiek visi kritiķi.
"Turcijas režīms nespēj pieņemt nekādu kritiku.
Tas nav stāsts tikai par mūsu laikrakstu, bet arī par citām kreisā spārna un kurdu avīzēm. Arī tās tika konfiscētas vai apklusinātas tādā vai citādā veidā. Ar problēmām saskaras ne tikai Gulena kustības sekotāji, bet arī kurdi, alavīti… Vienvārdsakot, jebkuri prezidenta kritiķi," norāda Gultašli.
Viņš atzīst, ka arī astoņus mēnešus pēc notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma nevienam joprojām nav īsti skaidrs, kas to organizēja. No vienas puses, arī ārvalstu specdienesti atzīst, ka Gulens nav bijis tieši saistīts ar apvērsuma organizēšanu. No otras puses, tiek atzīts, ka apvērsums ir izskatījies ļoti neveikli rīkots un, iespējams, ka aiz tā stāv arī kādi prezidenta administrācijas pārstāvji, taču arī šādu pierādījumu skaidri nav. Turklāt pašā Turcijā pēdējā laikā esot vērojama kāda līdz šim neredzēta tendence – valdībai lojālos laikrakstos arī arvien biežāk parādoties apgalvojumi, ka, visticamāk, aiz valsts apvērsuma nestāvēja tikai "gulenisti", bet arī citu organizāciju pārstāvji.
Taču jebkurā gadījumā - apvērsuma mēģinājums noteikti ir nācis par labu prezidentam Erdoganam, kurš pats apvērsuma naktī to nosauca par Dieva dāvanu.
Notikušais tiešām ir izvērsies par svētību Erdoganam.
To, ko viņš ir paveicis pēc apvērsuma mēģinājuma, viņš nevarēja iedomāties pat savos trakākajos sapņos.
Parlamentā nekavējoties tika pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokli, un tas nozīmē, ka valsti var pārvaldīt prezidents ar dekrētiem un parlaments nav nepieciešams. Arī referendumam ierosinātās izmaiņas par prezidentālo sistēmu ir izstrādātas ārkārtas stāvoklī. Ir "jā" un "nē" kampaņas, taču "nē" atbalstītāji tiek vajāti, viņiem faktiski nav platformas, kur uzstāties, televīzijās viņiem raidlaiks netiek piešķirts. Līdz ar to ir tikai prezidenta Erdogana "jā" kampaņa.
Eiropas Padomes Venēcijas komisija, sniedzot savu atzinumu par ierosinātajām izmaiņām, norādīja, ka to pieņemšanas gadījumā šis būs viena cilvēka režīms. Nākamais prezidents faktiski būs sultāns.
Šajā sistēmā nebūs kontroles un līdzsvara principa, kā tas, piemēram, ir ASV. Ja šādas pārmaiņas tiks pieņemtas, Turcija vairs nebūs daļa no demokrātiskās pasaules.
Bēgļi - Turcijas arguments sarunās ar ES
Lūdzot komentēt ES valstu reakciju uz Turcijā notiekošo, Gultašli pauž sarūgtinājumu par Briseles līdzšinējo nostāju, atzīstot, ka Eiropu vada savas savtīgās intereses un, visticamāk, ka vismaz līdz septembrim nekādas izmaiņas šajā nostājā nebūs vērojamas.
"Man jāsaka, ka es esmu ārkārtīgi un dziļi vīlies par ES reakciju uz Turcijā notiekošo. Tas ir briesmīgi un apkaunojoši.
Eiropas reakcija labākajā gadījumā ir bijusi pieklusināta, taču pārsvarā tā ir vienkārša acu pievēršana. Galvenokārt tas saistāms ar bēgļu vienošanos, kas noslēgt ar Turciju. Ar šo vienošanos Erdogans praktiski nopirka ES klusēšanu.
Jāsaka, ka šeit viņš rīkojās ļoti gudri un par to viņam pienākas atzinība," saka Gultašli.
"Es dzīvoju Briselē jau 15 gadus un esmu rūpīgi sekojis Turcijas asociācijas procesam. Briselē visi zina, ka Turcija vairs neizpilda Kopenhāgenas kritērijus, jo tā bija obligāta prasība pirms iestāšanās sarunu sākuma 2005. gadā. Eiropas Komisijas progresa ziņojumā ir skaidri pateikts, ka tiesu vara Turcijā vairs nav neatkarīga. Arī Venēcijas komisija norāda, ja plānotās izmaiņas konstitūcijā tiks pieņemtas, mēs vairs nevarēsim runāt par varas dalīšanu un atbilstību demokrātijas pamatprincipiem.
Tāpēc Eiropa balstās uz savām savtīgajām interesēm – protams, tā ir vienošanās par bēgļiem, un vēl kanclerei Merkelei šogad ir gaidāmas vēlēšanas, un viņa arī vairs nevēlas, lai Eiropā ierastos jauni bēgļi.
Viņa nevēlas, lai bēgļi dodas arī uz Grieķiju un lai šī valsts sabrūk. Tāpēc, manuprāt, līdz septembrim šāda nostāja turpināsies. Protams, Turcija tiks kritizēta, taču tā būs tāda murmināšana un diplomātisks bla bla... taču citādi nekādu stingru reakciju es nesagaidu," komentē turku opozicionārs.
Medusmēnesis ar Krieviju? Lika pagaidīt
Runājot par Turcijas ģeopolitiskās nozīmes palielināšanos, turku žurnālists uzsver, ka liela nozīme būs tam, kā attīstīsies Turcijas attiecības ar ASV, jo abām pusēm ir atšķirīgs redzējums par konflikta risināšanu Sīrijā un īpaši kurdu kaujinieku lomu cīņā pret grupējumu "Daīš". Iespējams, ka šo situāciju savā labā var izmantot Krievija, cenšoties radīt šķelšanos NATO iekšienē.
Gultašli gan norāda, ka ir pāragri runāt arī par Krievijas un Turcijas iespējamo medusmēnesi.
"Ekonomiskā ziņā, Turcija, protams, ir ļoti atkarīga no Krievijas. Kaut vai gāzes ziņā – savulaik aptuveni 60% no gāzes nāca tieši no Krievijas. Turcijas kūrorti ir pārpildīti ar krievu tūristiem. Krievija iepērk turku dārzeņus un augļus. Atcerieties, kad tika notriekts krievu iznīcinātājs - toreiz gan premjerministrs, gan prezidents skaļi lielījās, ka tieši viņi ir devuši pavēles notriekt šo lidmašīnu, un tas pat bija tāds kā nacionālais lepnums vai varoņdarbs," norāda Gultašli.
"Toreiz Putins paziņoja, ka attiecību uzlabošanai ir nepieciešams, lai Erdogans ierodas Maskavā, publiski atvainotos, un kompensē notikušo. Erdogans ļoti ātri saprata šo spiedienu, devās uz Maskavu, atvainojās un kompensēja. Ekonomiskā ziņā tas noteikti bija saprātīgi. Ģeopolitiski jāatceras, ka Sīrijā Turcijas un Krievijas viedokļi atšķiras. Šis ir tāds ļoti sarežģīts vienādojums.
Ja jūs lasāt Turcijas presi, ko kontrolē valdība, tad tiek apgalvots, ka attiecībās ar Krieviju viss ir kārtībā. Es nesen viesojos Maskavā, un situācija nebūt tāda nav.
Cilvēki runā par to, ka Putins joprojām nav aizmirsis notikušo, turku uzņēmumi joprojām saskaras ar grūtībām, tiek ieviesti vīzu ierobežojumi. Viņiem attiecības noteikti nav atgriezušās vecajās sliedēs," saka Turcijas valdības opozicionārs.
Opozīcija ir un paliks bezzobaina
Lai arī sabiedriskās domas aptaujas pirms gaidāmā referenduma liecina, ka Turcijas sabiedrība ir gana sašķelta jautājumā par piedāvātajām izmaiņām konstitūcijā, gan virkne ekspertu, gan arī Gultašli prognozē, ka uzvarēs tieši pašreizējo prezidentu atbalstošie spēki.
Tieši tāpēc viņš prognozē, ka priekšā stāv vairāk nekā desmit gadus ilgs Erdogana valdīšanas laiks, jo arī opozīcijas vidū nav neviena, kurš prezidenta pozīcijas varētu apdraudēt.
"Opozīcija ir bezspēcīga un bezjēdzīga. Tik ilgi, kamēr Erdogans atradīsies pie varas, es neredzu nevienu politisku spēku, kas spētu viņam mest izaicinājumu. Ja konstitūcijas grozījumi tiks pieņemti, viņš var atrasties pie varas līdz pat 2030. gadam," paredz Gultašli. "Erdogans ir ļoti gudrs politiķis, un viņš zina, kā uzvarēt vēlēšanās. Tāpēc man nav cerību, ka ar viņu pie varas situācija Turcijā kļūs labāka. Manuprāt, Erdogana galvā un sirdī nav iesakņojusies šī vēlme pēc demokrātijas. Viņš drīzāk ir autoritārs vadītājs, un tā arī turpinās. Pēc referenduma attiecības ar Eiropu var mainīties, taču tik ilgi, kamēr spēkā būs vienošanās – "paturiet bēgļus pie sevis un mēs turēsim muti ciet" – tikmēr man nav cerību ne par labāku nākotni Turcijai, ne Eiropai," norāda Gultašli.
