"Likuma grozījumi paredz ļaut nogalināt bezmugurkaulniekus, ja citos likumos nav noteikts citādi, kā arī dezinsekciju un peļveidīgo grauzēju deratizāciju. Kurmji, kas kļuvuši par lauksaimniecībā izmantojamas zemes sērgu, ir pelnījuši nāvi lamatās, jo viņu dabiskā vide ir lapu koku meži un to Latvijā netrūkst. Arī lamatu izmantošana diez vai ievērojami palīdzēs samazināt to populāciju. Vienlaikus stingri aizliegts vērsties pret kurmjiem izmantojot sprāgstošas vai indīgas gāzes," jaunos grozījumus skaidro Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS).
Deputāts Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" pavēstīja, ka likuma grozījumi bija nepieciešami tāpēc vien, ka iepriekš juridiski nebija atļauts nogalināt ne ērces, ne žurkas, ne peles, ne kurmjus, ne cērmes, ne spalīšus. Kurmji nav medījamie dzīvnieki, tāpēc tos nedrīkst šaut. Tie nav arī lauksaimniecības dzīvnieki, tāpēc tos aizliegts kaut. Līdz šim un arī turpmāk nedrīkstēs tos spridzināt.
Līdaka uzskata, ka kaimiņi informēs policiju, ja manīs spridzināšanas gadījumus. Deputāts ir pret kurmju apkarošanu ar neselektīvām metodēm.
Dzīvnieku aizstāve Solvita Lība pavēstīja, ka dzīvniekus nevar šķirot un tiem atņemt dzīvību tāpēc, ka kādam bojā mauriņu. Dzīvnieku aizstāve solīja sekot līdzi notikumu attīstībai pēc mehānisko lamatu legalizēšanas kurmju izķeršanā.
Bez kurmju likvidēšanas regulējuma, grozījumi likumā paredz no oktobra izveidot Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumu risināšanā.
Tajā strādās valsts pārvaldes un zinātnisko iestāžu, kā arī dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji. Līdz šim darbojās Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome, taču, kā norādīja likumprojekta autori, saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām mainās šīs padomes funkcijas.
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts, ka aizliegts nogalināt dzīvnieku, taču aizliegums neattiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, medībām, zveju, dzīvnieka eitanāziju, kaitīgo grauzēju un kukaiņu iznīcināšanu.
Šis aizliegums līdz šim neattiecās arī uz gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību un, kad dzīvnieka nogalināšana paredzēta infekcijas slimību vai invazīvo sugu apkarošanas programmā, kā arī izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu, ja to paredz izmēģinājuma mērķis. Likuma grozījumi arī precizē atrakciju dzīvnieka definīciju.
