Slimības inkubācijas periods ir 21 diena, tāpēc PVO reģistrē reģionus, kur noteiktā laikā nav fiksēti jauni inficēšanās gadījumi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) izstrādājis infografiku, kurā redzams, kā notiek inficēšanās ar šo bīstamo slimību.
Infografika par Ebolas vīrusslimības uzliesmojumu Āfrikā. Vīrusa klīniskie kritēriji ir drudzis virs 38,6 grādiem pēc Celsija, ko papildina stipras galvassāpes, vemšana, caureja, sāpes vēderā, neizskaidrotas, dažādas formas hemorāģiskas izpausmes vai vairāku orgānu mazspēja.
Infografika: spkc.gov.lv
Ebolas vīrusslimība (Ebolas hemorāģiskais drudzis) ir reti sastopama īpaši bīstama infekcijas slimība, kurai raksturīga ļoti smaga klīniskā norise un augsta letalitāte.
Tās ierosinātājs - vīruss, kas izraisa Ebolas vīrusslimību, tika atklāts 1976.gadā infekcijas uzliesmojuma laikā kādā ciematā netālu no Ebolas upes Kongo Demokrātiskajā Republikā (agrāk Zaira). Tas ir Filoviridae dzimtas RNS vīruss ar lipīdu apvalku. Vīrusa diametrs – 80x970 nm. Cilvēkam patogēni ir Zaire Ebolavīrusa, Sudānas, Tai meža (agrākais Ziloņkaula Krasta) un Bundibugyo vīrusu štammi. Reston Ebolavīruss ir patogēns tikai primātiem.
Infekcijas rezervuārs dabā nav pietiekami izpētīts, tomēr ir zināms, ka galvenais rezervuārs ir dažādas sikspārņu sugas. Infekcija dabā nereti skar arī citus savvaļas dzīvniekus, galvenokārt primātus (pērtiķus, gorillas, šimpanzes), kā arī meža antilopes un dzeloņcūkas.
Uzliesmojumos pirmie pacienti parasti inficējas, saskaroties ar inficētajiem savvaļas dzīvniekiem.
2014.gadā Rietumāfrikā reģistrēts lielākais līdz šim novērotais uzliesmojums, kura epidēmiskā izplatīšanās joprojām turpinās Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē.
Inficēšanās iespējama tieša kontakta ceļā ar asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, siekalām, urīnu, kā arī no dzīviem vai mirušiem inficētiem cilvēkiem, piemēram, apbedīšanas ceremonijā. Inficēties iespējams arī kontaktējoties ar slimnieka vai miruša cilvēka ķermeņa piesārņotajiem priekšmetiem. Inficēties var nedrošu seksuālu kontaktu ceļā ar personām, kuras pārslimojušas infekciju līdz pat septiņām nedēļām pēc izveseļošanās. Vēl viens variants, kā saslimt, ir nonākot tiešā kontaktā ar dzīvu vai mirušu savvaļas dzīvnieku, piemēram, pērtiķu, meža antilopju un sikspārņu asinīm vai citiem ķermeņa šķidrumiem, ja dzīvnieks ir inficēts.
Pat dzīvojot Ebolas vīrusa infekcijas skartajā teritorijā, inficēšanās risks ir ļoti zems, kamēr cilvēks nenonāk tiešā kontaktā ar slimniekiem, mirušiem cilvēkiem, kuri bijuši inficējušies ar Ebolas vīrusu, inficētiem dzīvniekiem un viņu ķermeņa šķidrumiem. Gadījuma kontakts sabiedriskajās vietās, piemēram, sēžot blakus ar cilvēkiem, kuriem nav slimības simptomu, nerada Ebolas vīrusa pārnešanas risku.
Atšķirībā no gripas Ebolas vīruss neizplatās pa gaisu. Nav iespējams inficēties ar Ebolas vīrusu, pieskaroties naudai, pārtikas un rūpnieciskām precēm, tai skaitā, drēbēm, kā arī peldoties baseinos, lietojot uzturā pārtikas produktus, ēdienus vai dzeramo ūdeni. Odi un citi posmkāji nepārnēsā Ebolas vīrusu.
Infekcija bieži izplatās ģimenes locekļu vidū un veselības aprūpes iestādēs, kopjot slimniekus, ja darbinieki nelieto aizsargapģērbu – sejas maskas, virsvalkus un cimdus, kā arī neievēro piesardzības prasības.
Infekcijas inkubācijas periods ir divas līdz 21 dienas, vidēji tās ir no astoņām līdz 10 dienām. Infekciozitāte slimniekam sākas, parādoties klīniskajiem simptomiem, un var saglabāties līdz 76 dienām kopš slimības sākuma.
Klīniskie simptomi jeb slimības pazīmes sākas pēkšņi, līdzīgi gripai vai gastroenterītam, ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm, kakla sāpēm, vispārēju vājumu, apetītes trūkumu. Vēlāk parādās caureja, vemšana, sāpes kuņģī, izsitumi, acu apsārtums, nieru un aknu mazspēja. Atsevišķiem pacientiem novēro iekšēju un ārēju asiņošanu - deguna un ausu asiņošanu, asiņaina vemšanu, asiņainus izkārnījumus, kā arī vairāku iekšējo orgānu bojājumus.
Letalitāte jeb mirušo īpatsvars Āfrikā ir no 50 līdz 90 procentiem.
Ārstēšana jeb specifiskās un etiotropās terapijas nav, tiek veikta patoģenētiskā terapija, lai saglabātu šķidrumu un elektrolītu līdzsvaru, nodrošinātu oksigenāciju un normalizētu asinsspiedienu, kā arī simptomātiskā terapija ar pretsāpju un pretdrudža medikamentiem.
Specifiskās profilakses un vakcīnas nav izstrādātas.
Galvenais profilakses pasākums ir izslēgt citu personu kontaktu ar Ebolas vīrusslimības pacienta asinīm vai izdalījumiem, tādēļ pacientus stingri izolē.
Veicot pacientu aprūpi, stingri jāievēro infekcijas kontroles pasākumi, kas ietver aizsargapģērba lietošanu (brilles, maskas, virsvalki, cimdi), instrumentu sterilizāciju un dezinfekcijas pasākumu veikšanu.
Ziepes, hlorūdens un saules gaisma un žāvēšana ātri iznīcina Ebolas vīrusu. Arī izmazgājot ar šķidrumiem inficētu apģērbu veļas mašīnā, Ebolas vīruss tiks iznīcināts. Uz virsmām, kas atrodas saulē vai ir nožuvušas, Ebolas vīruss var izdzīvot tikai īsu brīdi.
PVO Ebolas vīrusa izplatīšanās risku Eiropas reģionā, tai skaitā arī Latvijā, vērtē kā zemu. Lielākajā riska grupā ir Ebolas vīrusa pacientu tuvinieki, kā arī brīvprātīgie darbinieki un medicīnas personāls, kas dodas uz Ebolas vīrusa uzliesmojuma skartajām valstīm, lai aprūpētu vīrusa slimniekus. Šobrīd nav zināms, ka no Latvijas būtu aizbraukuši medicīnas darbinieki, lai aprūpētu Ebolas vīrusa slimniekus, līdz ar to Latvijā vīrusa ievešanas risks ir vēl zemāks.
Latvijas dienesti diennakts režīmā saņem un analizē ienākošo informāciju no PVO par situācijas attīstību pasaulē saistībā ar Ebolas vīrusa uzliesmojumu Rietumāfrikas valstīs, kā arī nodrošina operatīvo informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par iespējamiem sabiedrības veselības apdraudējumiem. Savukārt ārstniecības iestādēs tiek veikta personāla papildus informēšana un apmācība, kā arī citi pasākumi iespējamu Ebolas vīrusu pacientu aprūpei.
Ebolas vīrusslimības uzliesmojums ir sācies 2013.gada decembrī un skar Gvineju, Libēriju, Sjerraleoni. Sekundārās transmisijas gadījumi reģistrēti Nigērijā (20 gadījumi uz 15.oktobri), kā arī viens ievests gadījums Senegālā un divi ievesti gadījumi ASV. Šis ir lielākais jebkad novērotais Ebolas vīrusslimības uzliesmojums gan pacientu skaita, gan skarto reģionu dēļ.
Pirmais ārpus Āfrikas Ebolas vīrusslimības inficēšanās gadījums reģistrēts Spānijā (Madridē). Saslimusi medmāsa, kura aprūpēja oktobrī mirušo pacientu, kas bija evakuēts no Āfrikas.
Epidēmijas skartajās valstīs (Gvineja, Libērija un Sjerraleone) ir ziņots par 8973 inficētiem pacientiem un 4484 nāves gadījumiem (letalitāte 50%). Atsevišķs Ebolas vīrusslimības uzliesmojums novērots Kongo Demokrātiskajā republikā, kur reģistrēti 68 inficēti cilvēki un 49 letāli gadījumi, kas nav saistīts ar iepriekš minēto uzliesmojumu un pagaidām nav saistīts ar paaugstinātu trauksmi.
