Piektdienas rītā vīri sasniedza Raunas upes ieteku, iepriekšējā dienā darbs paveikts deviņu kilometru garumā un kopā savākti astoņi maisi ar atkritumiem.
Ja vēl pirms vairākiem gadiem vīri no upes laukā vilka automašīnas vraku, neskaitāmas auto riepas un pat sadzīves tehniku, tad šogad maisos pārsvarā ir sadzīves atkritumi.
"Plastmasa, tur ir stikli, arī viena soma. Nekas tāds kliedzošs nebija, visi bija tādi ejošie atkritumi, ko gar krastiem samet iekšā," pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais speciālists Uldis Saulītis.
Tīrīšanas darbu laikā vīri atraduši arī vairākas pudeles, kuros ievietoti vēstījumi. Dažus no tiem ūdens sabojājis, bet citi upē saglabājušies pat vairākus gadus.
"Piedod, ka nenosūtījām tev ielūgumu iepriekš un neuzaicinājām uz mūsu kāzām, nezinājām, ka tevi satiksim. Tikai atraksti, kā klājas un kur saņēmi mūsu ielūgumu," vēstījumu nolasīja DAP pārstāvis Saulītis.
"Ir visdažādākie, lielākoties kāzinieki. Pirmajā dienā dažās pudeles izdevās attaisīt un izķeksēt ārā. Diemžēl slikti korķi un sažuldzis. Bet vienā skolnieks apņēmās labāk mācīties," sacīja Gaujas tīrīšanas projekta vadītājs Māris Mitrevics.
Vīri Gaujas tīrīšanas darbos piedalās jau vairākkārt un viņi secinājuši, ka ne jau ūdens tūristi ir tie, kas upi piedrazo, visvairāk atkritumu nāk no pilsētām.
"Pirmais bija zem Valmieras, tie pirmie septiņi kilometri arī bija ar blīvāko piesārņojumu," sacīja Saulītis.
Tiesa gan pēdējos gados upē atrastais atkritumu daudzums krietni samazinājies, taču dabas draugi uzskata, ka šādu darbu vajadzētu veikt katru gadu.
Upes tīrīšana nāk par labu ne tikai Gaujai, šī ir iespēja, kā rūpēties arī par Baltijas jūru, kas ar katru gadu kļūst aizvien piesārņotāka.
"Atkritumi, kas iet pa upēm, pavasaros plūdu laikā visvairāk aiziet jūrā iekšā un tad vēlāk nāk atkal krastā. Tas vairums gar jūras krastiem ir šaušalīgs," pastāstīja Mitrēvics.
Finansējumu Gaujas tīrīšanas darbu veikšanai piešķīris Vides aizsardzības fonds un vīru mērķis ir Gauju sakopt līdz pat Murjāņu tiltam, 93 kilometru garumā.
