Kad jūnijā pāvests uzrunāja 1,2 miljardus katoļu, paziņojot, ka cilvēku egoisms kļuvis par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc notiek globālā sasilšana, ne viens vien pētnieks šaubījās, vai pāvesta vārdi sabiedrībā izraisīs plašākas debates par šiem jautājumiem.
Taču, kā liecina decembra sākumā veikta sabiedriskās domas aptauja Amerikas Savienotajās Valstīs, 17 procenti visu respondentu un 35 procenti katoļu atzina, ka viņu viedokli par klimata jautājumiem ir ietekmējis pāvesta paziņojums.
Turklāt ir dubultojies to cilvēku skaits, kas pavasarī veiktās aptaujās bija teikuši, ka viņus ļoti satrauc klimata pārmaiņas. To cilvēku grupa, kas līdz šim noliegusi konceptu par cilvēku saimnieciskās darbības radītu globālo sasilšanu, samazinājusies par 10 procentiem katoļu vidū un sešiem procentiem visā sabiedrības daļā.
Pētījuma autori aptaujāja vairāk nekā 900 cilvēkus pirms pāvesta paziņojuma jūnijā un arī pēc viņa vizītes ASV septembrī.
Sociālo zinātņu pētnieki šo parādību jau neoficiāli definējuši kā „pāvesta Franciska efektu”, protams, paturot prātā, ka sabiedriskā doma par šiem jautājumiem pamatīgi tika iekustināta jau iepriekš, izmantojot dažādus ziņojumu nodošanas kanālus.
ASV pilsoņu interese par klimata pārmaiņām izteikti samazinājās laikā no 2009. līdz 2010. gadam, kad ļaudis bija vairāk norūpējušies par darba vietām un banku kredītiem. Taču kopš 2010. gada interese par klimata jautājumiem, lai arī lēni, tomēr sākusi palielināties un īpaši strauju lēcienu piedzīvojusi tieši pēc pāvesta Franciska paziņojuma. Pāvests jūnijā nozīmīgā katoļu mācības dokumentā – enciklikā – brīdināja, ka par klimata izmaiņām atbildīga ir cilvēce un, lai planēta netiktu iznīcināta, ir steidzami jārīkojas. Globālas sasilšanas draudus viņš cieši saistīja ar globālo nevienlīdzību.
Šāds pāvesta paziņojums atzinīgi tika novērtēts vides aizstāvju vidū, kuri apgalvoja, ka šāds vēstījums klimta izmaiņu debates liek uzlūkot arī ar tā saucamo „morālo pieeju.”
ASV republikāņi gan par to izteicās skeptiski, kas nav pārsteigums, jo pāvests dokumentā kritizēja politisko reakciju trūkumu, apsūdzot skeptiķus, ka tie ciniski ignorē vai manipulē ar zinātniskajām liecībām.
Itālijas medijos Francisks jau sen kā ir nodēvēts par „pirmo zaļo pāvestu.”
Viņš enciklikā aicināja uz tik konkrētu rīcību kā, piemēram, bez kavēšanās sākt pakāpenisku to tehnoloģiju aizstāšanu, kas bāzētas uz fosilo kurināmo. Tāpat pāvests vērsis uzmanību uz tādiem jautājumiem kā jūras līmeņa celšanās, dzeramā ūdens trūkums un tā saistība ar jau tuvākās nākotnes militārajiem konfliktiem.
Par to, ka pāvesta vārdi pavisam noteikti labvēlīgi ietekmēs sarunas Parīzē, šovasar izteicās ANO klimata jautājumu speciālisti. Vai valstu līderi, parakstot vienošanos, bijuši pāvesta vēstījuma ietekmēti – var tikai minēt. Taču par sabiedrības attieksmi kopumā, vismaz amerikāņu vidū, sociālo zinātņu pētnieki gana droši atzinuši, ka viņi paredzēja, ka pāvesta vēstījums nedaudz ietekmēs kādu grupu viedokli. Tomēr viņi ir pārsteigti, ka pāvesta Franciska redzējums klimata pārmaiņu jautājumos izrādījies saistošs tik lielai sabiedrības daļai.
Pāvests Francisks šobrīd ASV sabiedrībā tiek uzskatīta par visuzticamāko personu klimata jautājumu debatēs, aiz sevis atstājot tādus politikas lielos vārdus kā Baraku Obamu un Hilariju Klintoni.
