"Šī šķirne ļoti pieķeras saimniekam un alkst pēc mīlestības. Viņi labprāt klausa cilvēkiem un tāpēc labi pakļaujas dresūrai," norāda Jufers.
Lai gan "bernieši" ir Šveices suņi, tas nenozīmē, ka tie ir ļoti populāri savā dzimtenē. Jufers stāsta, ka vislielākais pieprasījums ir no ārzemēm. Tāpēc Bernes ganu suņi dzīvo gan Austrālijā, gan Somijā, un tie spēj pielāgoties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. "Protams, nevajadzētu pārlieku karstu klimatu. Šeit Šveicē viņiem šis ir ļoti labs klimats. Suņa garā spalva ne tikai viņu silda, bet arī pasargā no karstuma," norāda Jufers.
Jufers lepojas, ka viņa audzētie suņi pārstāv dažādos krāsojumus un spalvas tekstūras – citiem tā ir gluda, citiem - viļņaina. "Tas ir mūsu nākamais čempions. Šis sunītis dosies uz Azerbaidžānu - varēs lidot prom, kad tam būs 15 nedēļas," Jufers norāda uz vienu no kucēniem.
Bernes ganu suņi ir jauna šķirne - tā radusies tikai pirms 100 gadiem. Sākotnējais suņu uzdevums bija sargāt, dzīt lopus Alpu kalnu pakājēs. Tos izmantoja arī pajūgos.
Šobrīd Bernes ganu suns ir īsts ģimenes suns – kompanjons.
Šie suņi ļoti pieķeras cilvēkam, bieži tiek nodarbināti kanisterapijā – arī Šveicē tā ir ļoti populāra. "Ar suņiem ir nepieciešams staigāt, un viņi ir jāved uz suņu skolu. (..) Tie nav suņi, kas vienkārši guļ mājās. Viņiem patīk darboties," klāsta Jufers.
Bēdīgākais fakts Bernes ganu suņu šķirnei ir īsais dzīves ilgums – apmēram astoņi gadi. "Lielākā problēma ir vēzis. Daudzus gadus suņi tika audzēti pēc tekstūras un tipa. Acīmredzot, tur tika pieļauta kļūda. Tagad tiek veiktas analīzes, taču šīs lietas ir vēl tikai sākumā," atzīst suņu audzētājs.
Vernera Jufera ģimenes lielākajam mīlulim jau ir astoņi gadi. Viņš paliek lēnīgs un ļoti uzmana saimnieku. Taču kopā pavadītais laiks un šo suņu pazīšana daudzo gadu garumā joprojām pārliecina Juferu, ka bernieši ir paši, paši labākie suņi.
