Akadēmiķis Arvīds Barševskis ir ne vien Daugavpils Universitātes rektors, bet arī pasaulē atzīts entomologs. Viņa zinātniskā interese ir tieši koleopteroloģija jeb vaboļu pētniecība, par ko šogad saņemta arī Latvijas zinātnieku ģildes augstākā atzinība.
Arvīds Barševskis: „Es to traktēju kā visu mūsu, Latvijas zaļo biologu, tātad to, kuri strādā laukos, mežos un pēta dabu, novērtējumu. Jo mūsdienās pasaulē mums ir diezgan grūti par saviem atklājumiem runāt, jo visiem daudz aktuālāka ir vēža pētniecība un citas lietas, kas tiešām dod varbūt cilvēkam ļoti lielu pienesumu. Bet arī dabas izpēti nevajag novērtēt par zemu. Turpat mežos visas vabolītes, sēnītes, visu pārējo… Jo kas zina – varbūt pēc pāris gadiem tas var dot cilvēcei kaut ko TIK nozīmīgu, par ko mēs šobrīd pat nevaram vēl nojaust.”
Arī balvas saņemšanā Arvīds Barševskis Zinātņu akadēmijas biedrus aizrāva ar saistošu lekciju par tropisko koksngraužu ģinti 'Doliops', kuras pētniecībā viņš kļuvis par vienu no vadošajiem pasaules zinātniekiem. Kā profesoram izdodas savienot zinātnes kaislību ar ilggadēju darbu Daugavpils Universitātes vadībā?
Arvīds Barševskis: „Savienot nav viegli, bet vajag gribēt. Un, ja tu gribi, tad viss izdodas. Man ir svarīgi, lai man būtu studenti, kas ar mani strādā. Un šī rektorēšana tiešām bieži neļauj tik pilnvērtīgi, cik vajadzētu, ar tiem pašiem saviem studentiem strādāt. Tāpēc šogad es esmu iesācis jaunu dzīvi, un mēs ar studentiem reizi mēnesī rīkojam nakts zinātniskos seminārus. Tad darba vadītājs visu nakti ir pieejams, mēs visu nakti varam strādāt kopā laboratorijā – viņi var veikt savus pētījumus, es savus. Un ziniet, man iepatikās šī forma.”
Par patīkamu pārsteigumu LZA Lielo medaļu sauc arī otrs šī gada laureāts – ilggadējais LU Cietvielu fizikas institūta direktors un viens no pazīstamākajiem Latvijas fiziķiem Andris Šternbergs.
Andris Šternbergs: „Man jau galvenais ir, lai mēs nestrādātu tikai Latvijā, lai mēs izietu ārpusē. Viens ir tā sadarbība, otrs – Latvijas komandas organizēšana. Viņiem ir jābūt tādam kodolam, viņus nevar izmētāt pa sētmalēm, jo tad nekas nesanāks. Jābūt tai kritiskajai masai, pietiekamam skaitam kvalificētu cilvēku institūtā, atbilstošai infrastruktūrai, kur veikt mērījumus. Trešais – jāiet un nav jābaidās. Ir jāiet uz lieliem izaicinājuma projektiem, jo tikai tā var paši sevi attīstīt un parādīt, ka mēs kaut ko varam. Un, protams, finansējums – tā ir problēma, kur diemžēl vairāk ir jāmeklē ārzemēs. Bet tā ir mūsu realitāte, es negribu žēloties. Tā ir realitāte, un visiem tā ir.”
Andra Šternberga vadītais Cietvielu fizikas institūts ir viens no lielākajiem un ekspertu augstāk novērtētajiem Latvijas pētniecības institūtiem materiālzinātņu jomā, kas īsteno arī vienīgo Latvijas projektu CAMART2 Eiropas Savienības lielākajā pētniecības un inovāciju programmā „Apvārsnis 2020”. Sadarbība ar materiālzinātnes ekspertiem visā pasaulē ir institūta un arī tā vadītāja darba pamatā.
„Viens no izaicinājumiem mums, materiālzinātniekiem, ir tā saucamie termoelektriskie materiāli. Mašīnas taču silda apkārtni. Respektīvi, siltumu pārvērst elektrībā, akumulatoros, lai nesildītu [apkārtni]. Tas ir viens no pasaules lielākajiem izaicinājumiem, tāpat kā CO2 samazināšana. Tā kā kur strādāt ir ļoti daudz,” stāsta Andris Šternbergs.
Jāpiebilst, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu kopš 1993.gada saņēmuši vairāk nekā 40 dažādu jomu Latvijas izcilāko zinātnieku, tostarp Jānis Stradiņš, Ivars Kalviņš un Vaira Vīķe-Freiberga.
