• Sestdiena, 2017. gada 25. februāris
  • Vārda diena: Alma, Annemarija
Rīgā -1°C, DR vējš 3.6m/s

Egīls Šēfers: Par latviešu mūziku ārpus Latvijas zina ārkārtīgi maz

Ieteikt šo rakstu

1 komentārs | Mūzika

Nacionālā ierakstu kompānija „Skani” turpina pasaulē popularizēt Latvijas mūziku un mūziķus. Tās paspārnē tikko klajā nācis albums „Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs”, kas pieejams vairāk nekā 300 digitālajās izplatīšanas platformās, kā arī albuma veidolā 80 pasaules valstīs. Albumu ierakstījis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā un viens no mūsu spožākajiem pianistiem Reinis Zariņš, bet "Skani" virzītāja un producenta Egīla Šēfera vadmotīvs bija novērojums, ka pasaulē Latviju zina, bet par latviešu mūziku zina ārkārtīgi maz.

Ar mērķi – popularizēt pasaulē Latvijas klasisko mūziku - pirms diviem gadiem tika izveidota nacionālā ierakstu kompānija „Skani”. Tās virzītājs un producents ir Egīls Šēfers, kura paša pieredze bija viens no pamudinājumiem šādu kompāniju veidot.

Egīls Šēfers: „Tā kā lielu daļu sava laika es darbojos kā mūziķis un liela daļa manu koncertu ir ārpus Latvijas, tad es arī ļoti bieži sastopu daudz dažādu cilvēku – gan profesionālus mūziķus, gan vienkāršus klausītājus.

Un es redzu to, ka par Latviju zina, bet par latviešu mūziku zina ārkārtīgi maz. Zina mūsu slavenos mūziķus, mūsu dziedāšanas tradīcijas, Dziesmu svētkus, bet tad, ja pasaka Jāzeps Vītols, Jānis Ivanovs, cilvēki nezina.

Un bieži vien nezina arī to, ka latviešu klasiskā mūzika skan arī latviešu valodā. Tā kā tas ir tāds darbiņš, ko es jutu, kas ir jāizdara – jāpalīdz pasaules kontekstā pavēstīt, kas ir latviešu mūzika."

Kompānijas „Skani” paspārnē ik gadu top seši līdz astoņi latviešu mūzikas albumi. Lai tie aizietu pasaulē, ļoti svarīga ir publicitāte, – „Skani” noslēgusi līgumus ar diviem lieliem klasiskās mūzikas izplatītājiem no Vācijas – kompāniju „Bartus”, kas izplata albumus fiziskā veidolā, un "Naxos", kas tos padara pieejamus digitāli.

Liels prieks, ka „Skani” izdotie latviešu mūzikas ieraksti starptautiskajā apritē gūst atsaucību ar augšupejošu tendenci.

Egīls Šēfers: „Es biju koncertos Vācijā, un mani nointervēja arī viena liela Vācijas radiostacija par mūsu ierakstiem, un man vislielākais pārsteigums bija pēc tam klausīties ierakstu un dzirdēt Vācijas radio mūzikas ierakstu latviešu valodā – tas bija Egils Siliņš, viņš dziedāja vienu no Mediņa dziesmām. Tas bija viens no mirkļiem, kad es sapratu, kāpēc mēs to darām”.

Viens no populārākajiem ierakstiem ārzemēs esot Latvijas Radio kora albums „Klusuma auglis”, kurā ieskaņota jaunākā latviešu kora mūzika un kas iznācis īpašā „Skani” iecerētajā „Simtgades sērijā”.

Kopumā šajā sērijā līdz šim iznākuši trīs ieraksti, un tagad sēriju papildina ceturtais, tikko klajā nākušais albums „Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs”.

Jaunajā albumā iekļauts Volfganga Dārziņa Otrais klavierkoncerts un Jāņa Ivanova 20.simfonija. Albumu ierakstījis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Andris Poga un viens no izcilākajiem mūsu pianistiem Reinis Zariņš.

Volfganga Dārziņa Otrais klavierkoncerts noslēdz viņa jaunības posmu, savukārt Jāņa Ivanova 20.simfonija ir visa viņa mūža vainagojums. Pirmajā brīdī tik kontrastainas mūzikas apvienojums var šķist pat paradoksāls, bet Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītāja Ināra Jakubone tos vērtē kā ļoti interesantus kontrastus, kas viens otru lieliski papildina:

„Volfgangs Dārziņā kā ļoti gaiša, ekstraverta, apolloniska personība un pretstatā tam Jānis Ivanovs  – dionīsiskas ievirzes radošs cilvēks (kā viņu raksturojis Arnolds Klotiņš), tātad tumsnējs, intraverts, traģiski iekrāsots. Jā, šie darbi it kā runā katrs citādu tekstu, bet tai pašā laikā viens otru lieliski papildina."

Kā piebilst Ināra Jakubone - bagātā noskaņu amplitūda, kas izskan šajā albumā, ir emocionāli uzrunājoša arī bez jebkādiem vārdiskiem komentāriem, tādēļ to novērtēs ikviens labas klasiskās mūzikas cienītājs kā Latvijā, tā citviet pasaulē.

Tikko kompānijā „Skani” klajā nācis albums „Dzimuši 1906. Dārziņš. Ivanovs”, kam šī gada laikā sekos vēl vairāki albumi, to vidū – Latvijas Radio kora albums ar klasiskajām kora dziesmām un klaviermūzikas albums, ko ieskaņos pianisti Osokini.

Komentāri (1)

ai

Kā tad tā? Pat latviešu komponistus Pērtu un Čurļoni nezina?

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000