„Mēs dzīvojam šeit. Te ir datorstudija, galvenā lekciju telpa…” - Mākslinieks, profesors Jānis Murovskis izrāda viņa pārziņā esošās studiju telpas Mākslas akadēmijā, izvedot cauri datorklasei, galvenajai lekciju telpai, līdz klāt arī sietspiedes kabinets vai darbnīca, kurā ir tapis vairums darbu.
Darbnīcas centrā ir milzīgs metāla sietspiedes galds, bet plauktos pie sienām redzami pārējie svarīgie šīs mākslas tehnikas piederumi – sietspiedes sieti; rākeļi, ar kuriem pār sietiem velk krāsu; arī žāvējamās iekārtas un, protams, visdažādākā izmēra krāsu bundžas, kas telpā rada ļoti spēcīgu smaržu.
„Tagad jau modē ir ekoloģija, un veselība, protams, pirmajā vietā, tādēļ visi pāriet uz ūdens bāzes krāsām, un te ir vienīgā tāda saliņa, kur vēl ir eļļas bāzes krāsas. Mums ļoti palīdz vairākas tipogrāfijas, kas normāli met to tipogrāfijas krāsu ārā un atdod mums, paldies Dievam, un tad mēs ar tām varam drukāt,” stāsta Murovskis.
Sietspiedes tehnika ir Jāņa Murovska jeb Mura (kā viņu sauc studenti un kā viņš parakstās uz darbiem) lielā mīlestība un aizraušanās kopš studiju uzsākšanas 80.gadu sākumā. Toreiz Mākslas akadēmijas pagrabā bijusi mazītiņa darbnīciņa, un viņš ar vēl vairākiem domubiedriem tur dedzīgi darbojušies:
„Kādreiz jau vispār tā sietspiede bija tāds tumšais lauks mākslā, jo tai piemita tā reproducējošā īpašība, kas padomju laikos bija neatbalstāma – ka tikai kāds kaut ko nenodrukā… tāpēc mēs to visu sākām savā laikā ar pašu rokām būvēt, bija sietspiedes galds, paši taisījām emulsijas, paši meklējām un jaucām krāsas, paši izēdāmies cauri tādiem putras kalniem, kā reti kurš”.
Jānis Murovskis, vairāk nekā 30 gadu garumā strādājot sietspiedes tehnikā, sasniedzis ļoti izcilu meistarību, bet aizvien turpina meklēt jaunus ceļus, šobrīd viņa mērķis izaicināt šīs tehnikas parasti labi paredzamo dabu.
„Tradicionāli ir viss ļoti paredzami un aprēķināmi ar labi prognozējamu rezultātu. Es pēdējos gadus strādāju tieši pie tā neparedzamā, lai nojauktu sietspiedes stingro dabu. Es esmu tā aizrāvies tagad ar tiem meklējumiem!” ar prieku saka Murovskis.
Ir ne tikai meklējumi, bet arī jau atklājumi un atradumi, un tos varēs ieraudzīt jaunajā Jāņa Murovska personālizstādē „Skata punkts”. Viņa darbiem ir stāstoši nosaukumi „Mēnesnīcā”, „Pļavā”, „Tumsā”, „Krēslas stundā”, un tos var raksturot kā trauslu, zūdošu mirkļu fiksāciju grafiskās interpretācijās, par impulsiem darbu tapšanā stāsta autors:
''„Krēslas stundā” – man patīk iet vēlu gulēt, un tad ir tā - kad izslēdz gaismu un sāc skatīties pa logu, tu ieraugi ko tādu, ko citi neredz, jo viņi jau guļ. Un te arī ir vasara… kaut kur spīd gaisma vēl aiz zariem, tā tumsa vairs nav melna, kā tradicionāli iedomājas, bet iegūst kaut kādu krāsu - zilu vai zaļu. Te jau nekas nav atpazīstams, ne tie ir zari, ne koki, bet tā ir noskaņa…Vai arī šajā darbā – kaut kāda migla, rasa, vējš, plūdums…Šajā izstādē sakopoti darbi, kas parāda grafiskas interpretācijas kaut kādiem notikumiem un situācijām”.
Jāņa Murovska jaunāko darbu izstāde „Skata punkts” galerijā „Daugava” Ausekļa ielā būs apskatāma no 15.februāra.
