Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas simpozijā “Ļikteņlaiva” četru profesionālu mākslinieku vadībā, iesaistoties arī studentiem, radītas četras uguns skulptūras. Tās ir veltījums Latgales kongresa atklāšanas simtajai gada dienai. Pēc vecā kalendāra kongress norisinājās tieši aprīļa mēneša nogalē.
Skolas Metālizstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītājs, tēlnieks Norberts Kudiņš stāsta, ka jau skicējot bija doma par Latgales kongresa simtgadi, “vairāk kas saistās ar tādu laika ritējumu ar mūžība lietām, gaismu, [..] klāt uguns vēl dažādos veidos kā papildus elements”.
Katra uguns skulptūra darināta ar savu simbolisko nozīmi.
Tēlnieks Gunārs Klaučs stāsta, ka “fēnikss ir putns, kas atdzimst arī no pelniem, un pat no dzirksteles var atdzimt liesma”.
“Es gribētu, lai mūsu gars, lai mēs saglabājam to dzirksteli, kas mūsos varbūt mīt iekšā un gruzd. Un pašā atbildīgākajā momentā tajā pārmaiņu brāzmā uzliesmo tā liesma,” saka Klaučs.
“Laiva ir simbols tādai pāriešanai no vienas pasaules uz otru. Braukšanai pa ūdeni. Tā ir cita stihija. Cilvēks var izdarīt kaut ko tādu, ko viņš parasti nevar izdarīt. Un arī airu ritms veido tādu līniju kompozīciju. Tāds mūsu dzīves straujais skrējiens. Tas laiks vienkārši aizskrien. Ir pagājuši 100 gadi kopš šī kongresa un šiem cilvēkiem, kas piedalījās, viņiem tāpat bija savi darbi, savas rūpes. Tagad mēs strādājam. Tas pats laiks aizies,” citas skulptūras nozīmi skaidro Norberts Kudiņš.
Lai arī Gundara Kozlovska degošā kinētiskā uguns skulptūra patiesā simboliskā nozīme ir Latvijas novadi, daudzi tur saskata eņģeļa tēlu. Uguns skulptūru veidošana ir eksperiments, kur savstarpēji mijiedarbojas gan forma, gan arī liesma. Pasākuma apmeklētāji atzīst – uguns skulptūrām piemīt savs šarms.
Uguns skulptūru atklāšana notika tieši Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas skvērā, kur pirms 100 gadiem norisinājās pats Latgales kongress.
