Anna Dagda, īstajā vārdā Olga Taube, piedzima tieši pirms simt gadiem skolotāju ģimenē Aizputē. Vēlāk Latvijas Universitātē studēja filoloģiju, strādāja par arhivāri, mašīnrakstītāju un korektori apgādā "Valters un Rapa". 1937. gadā laikrakstā „Students” publicēts viņas pirmais dzejolis
„Anna Dagda ir dzejniece, kura ar vienu krājumu nostājas blakus Vizmai Belševicai un Aspazijai,” stāsta Annas Dagdas konferences organizatore Anda Kubuliņa. „Viņas dzeja ir mīlestības dzeja un tās atslēgvārds ir mīlestība.”
Dzejniece Anna Dagda bija precējusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņa devās trimdā uz Zviedriju un 1950. gadā iznāca viņas vienīgais dzejoļu krājums "Līdzības", kas palika vienīgā viņas dzīves laikā izdotā grāmata.
"Un šīs konferences mērķis ir, lai viņa tomēr aizietu cilvēkos, jo viņas dzeja ir dziļa, ļoti kopta un ļoti vajadzīga šodienai, jo viņas dzeja strādā pret kultūras proletarizāciju,” skaidro Kubuliņa. „Tas, ka mēs te viņu tik maz te, Latvijā, zinām, ir tāpēc, ka trimdas literatūru zina tikai tie, kas paši par sevi rūpējas.”
Pēc dzejnieces nāves 1996.gadā tika izpildīta viņas vēlēšanās, lai viņas uzkrājumus izmantotu dzejas balvas finansēšanai, tāpēc tika nodibināts Annas Dagdas fonds. Viņas vārdā nosaukto balvu saņēma gan Inguna Jansone un Māris Salējs, gan Inga Gaile, Andra Manfelde un Arvis Viguls.
