“Zem Normunda Mežvieta vadītās valsts drošības bastiona mūriem izrakušies “kurmji” un modernā hibrīdkara arsenālam būtu jāpieskaita specdienesta darbinieki, kuru ģimenes tiek piebarotas no Krievijas izcelsmes kapitālā būvētā biznesa” - tā savu rakstu “Pielaižu biznesmeņi” iesāk Agnese Margēviča.
Žurnālistes uzmanību piesaistījuši divi augsta ranga DP darbinieki - kādreizējā iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera dēls - Andris Čevers un kādreizējā “Parex bankas” valdes locekļa Arņa Lagzdiņa dēls Ivo Lagzdiņš.
Abi strādā struktūrvienībā, kas kontrolē slepenības režīma ievērošanu ministrijās, valsts, pašvaldību iestādēs un uzņēmumos. Abi vairāk atgādinot turīgus uzņēmējus, nevis valsts amatpersonas. Apgrozās miljonāru aprindās, draudzējas ar tā sauktajiem “partiju kasieriem”. Viņu ģimenes locekļi un draugi tikuši pie amatiem un ienesīgiem iepirkuma līgumiem, piemēram, dažādās valsts un Rīgas domes struktūrās. Turklāt Ivo Lagzdiņa ģimene iesaistījusies vērienīgā nekustamo īpašuma biznesā ar trim Krievijas pilsoņiem.
"Viņiem būtu jābūt viskristāldzirdākajiem, visneatkarīgākajiem no jebkādiem iespējamiem riskiem. Bet, ja viņu ģimenes locekļi tiek iekārtoti darbā tieši tajās iestādēs, kurās viņi kontrolē šo iestāžu vadības darbības atbilstību, kas jau ir atkarības riski, tad ir jautājums, cik objektīvi viņi ir kontrolējuši šo iestādi?" retoriski vaicā Margēviča un turpina:
"Vai gadījumā viņu radinieki nav iekārtoti kā pakalpojums par to, ka viņi ir pievēruši uz kaut ko acis. Otrkārt, ja viņu ģimenes locekļi apsaimnieko miljonu investīcijas, kas ir nākušas no Krievijas vai DP ir par to informēta. Vai ir izvērtēti riski, kas patiesībā stāv aiz šī Krievijas kapitāla?" viņa retoriski vaicā.
Žurnāliste uzskata - ja pēc tikpat stingriem kritērijiem, kā DP vērtē amatpersonas, vērtētu arī drošības iestādes darbiniekus, abu drošībnieku iespējas saņemt pielaidi valsts noslēpumam varētu apšaubīt.
Savukārt DP uzskata, ka publikācijā izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti. Raksts par it kā notikušām pretlikumīgām darbībām dienestā sagatavots, lai diskreditētu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu. "DP ir pamats uzskatīt, ka publikācija ir pretreakcija uz dienesta aktīvo darbu valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu stiprināšanā, kuras rezultātā ir konstatēti būtiski valsts noslēpumu saturošas informācijas aprites pārkāpumi un vairākās amatpersonām liegta pieeja darbam ar valsts noslēpumu," rakstiskā atbilde norāda DP.
Kā uzsver DP, publikācijā neesot minēts neviens konkrēts fakts, kas norādītu uz prettiesisku rīcību.
Savukār Margēviča apgalvo, ka ziņas ieguvusi no publiski pieejamām datu bāzēm un abu drošības dienesta darbinieku profiliem sociālajos tīklos. Tagad to gan vairs tur nav. "Mani varētu mēģināt diskreditēt ar kaut kādiem līdzekļiem, lai mazinātu manis publiskotās informācijas uzticamību. Bet es ļoti ceru, ka drošības dienesti vairāk nodarbosies ar savu iekšējo problēmu risināšanu, nevis žurnālistu aizskaršanu," viņa izsaka cerību.
