„2005.gads Latvijas lauksaimniecībā bija pirmais pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un mēs nebūt nebijām atspērušies. Un tagad ņemot vērā situāciju, ka esam diezgan nopietni izmantojuši Eiropas Savienības līdzekļus modernizācijai, šķiet lauksaimnieki sāk atsperties un strādāt ar lielāku vērienu. Līdz ar to atsviešana atpakaļ 2005.gadā ir nepatīkams pārsteigums,” skaidroja Grudovska.
Kvotu samazinājums attieksies uz pilnīgi visiem lauksaimniecības veidiem, taču pašlaik nav skaidrs, kā konkrēti tas notiks, jo nav zināms uz kādiem principiem aprēķinātas emisijas. „Tad nu būs pirmais mājasdarbs Latvijai – būs rūpīgi jāiziet cauri aprēķiniem, lai saprastu, kā veidojas mesijas. Un tikai tad mēs varēsim ķerties pie plāna, kurai nozarei un kas konkrēti būtu veicams, ja tas vispār ir iespējams,” norādīja „Zemnieku saeimas” pārstāve.
Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis pauž, ka Latvijas emisijas ārpus Eiropas tirdzniecības sistēmas, kur tās skaita atsevišķi, šobrīd pret 2005.gadu ir pieaugušas par nepilnu 1,5%. Kopā tiek skaitītas emisijas satiksmē, enerģētikā un lauksaimniecībā. „Tāpēc, ja nākotnē mums ir jāsamazina emisijas, nav teikts, ka lauksaimniecībai būtu lielākais samazinājums,” saka Cilinskis, norādot, ka tieši lauksaimniecībai būtu jāattīstās.
„Arī padomes secinājumi paredz, ka jāņem vērā lauksaimniecības politiku un nepieciešamību nodrošināt pārtikas produktu ražošanu,” norāda ministrijas pārstāvis. Situācija lauksaimniecībā būs jāņem vērā arī Latvijai.
Lai gan lauksaimniecībā var samazināt emisijas ar mēslu krātuvēm, minerālmēslu dozēšanu, tomēr Cilinskis apšauba, ka tas kopumā samazinās emisijas. To kompensēt gan varot enerģētikas sektorā, pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem dabasgāzes vietā. Savukārt transporta jomā emisijas iespējams samazināt, līdz 2030.gadam pārejot uz videi draudzīgākiem elektromobiļiem.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības valstu līderi ceturtdien beidzot vienojās par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem. Valstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem, kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Par šiem rādītājiem ir bijušas ļoti smagas diskusijas.
Neoficiāli aprēķini gan liecina, ka uz, ka uz Latviju varētu attiekties 10% emisiju samazinājums. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") pauda, ka ir apmierināta ar panākto kompromisu par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem.
