Secināts, ka neesot veikts detalizēts vajadzību izvērtējums, kā arī nav ņemtas vērā mērķa grupu vajadzības, kurām nepieciešams atbalsts, strādājot pie nacionālo reformu programmas “ES 2020” mērķu īstenošanas. Izvērtējot IZM paveikto līdz pērnā gada vidum, secināts, ka nekas neliecinot par to, ka problēmas varētu tikt atrisinātas.
Valsts kontrole uzsver, ka līdz 2016.gada vidum ir apstiprināti tikai divi projekti. Programmas mērķu, kas ir IZM pārziņā, ieviešana norit gausi. Tas rada bažas par to, ka 2018.gadā, kas ir programmas starpposma atskaites punkts, – netiks sasniegti plānotie rezultāti un turpmākā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaiste varētu būt nesekmīga.
Par fondu izlietošanu atbildīgajai IZM jāīsteno darbības programma, kurā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti, efektivitāti un pieejamību, mazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabotu mūžizglītības vienlīdzīgu pieejamību un palielinātu darba tirgus nozīmi mācību sistēmās.
Izglītības jomā “Eiropa 2020” stratēģijā ir noteikti šādi mērķi: panākt, ka priekšlaicīgas skolas pamešanas gadījumu skaits ir zem 10% un ka vismaz 40% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem iegūst augstāko izglītību. Latvijā šie mērķi tika sasniegti jau 2013.gadā, bet, tā kā finansējums vairāk nekā pusmiljarda eiro vērtībā bijis piešķirts izglītības jomas uzlabošanai, nepieciešams izvirzīt citus, atbilstošākus mērķus Latvijas situācijai.
Šie ES struktūrfondi Latvijā šobrīd tiek apgūti, bet nākamajā periodā, kas sāksies pēc 2020.gada, Latvijai pieejamo Eiropas Savienības līdzekļu apjoms var sarukt.
