Patvēruma meklētājiem Latvijā joprojām lielākā problēma ir mājokļa īrēšana. Vietējo izīrētāju attieksme joprojām mēdz būt piesardzīga, un galvenais – bēgļiem trūkst naudas. Tā atzīst Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Alda Sebre: “Ja cilvēkam jānomaksā drošības nauda par diviem mēnešiem, komunālie maksājumi, īre, ēdināšana, viņš to nevar atļauties.”
Sarunās ar ministrijām izkristalizējies iespējams risinājums – veidot pilotprojektu, kurā iesaistītu divas trīs bēgļu ģimenes. Mērķis ir saprast, vai grūtības atrast mājokli ir izšķirošais iemesls, kādēļ vairākums patvēruma meklētāju Latviju pametuši.
Pilotprojektā plānots uz noteiktu laiku segt pāris ģimenēm mājokļa īri. “Cilvēkiem uz rokas šī nauda nenonāks, tā nonāks dzīvokļa izīrētājam – pašvaldībai vai privātpersonai. Tajā laikā viņi varētu uzsākt nodarbinātību, ieiet ritmā, apgūt valodu. Turpmāk šis pabalsts netiktu maksāts, bet viņi ar savu algu varētu nosegt,” stāsta Sebre.
Kuras pašvaldības apsver dalību pilotprojektā, Sabiedrības integrācijas fonds neatklāj, jo tās vēl nav sniegušas galīgo atbildi.
Iecerēts, ka pašvaldības arī varētu iesaistīt vietējos uzņēmējus, tā palīdzot bēgļiem atrast darbu.
Fonda pārstāve atgādina, ka Latvija ir uzņēmusies saistības, un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē arī norādīja uz kādu mazāk apspriestu jautājumu – kas notiek ar bēgļiem, kuri uz laiku pamet Latviju un pēc tam Latvijā atgriežas bez statusa un bez naudas. Fondā norāda, ka tad vienīgā iespēja būs patversme vai krīzes centrs, kas valstij izmaksās dārgāk.
Tiesa, par patvēruma meklētājiem Saeimas ēkās trešdien runāja ne tikai Pilsonības un migrācijas komisijas sēdē. Arī Cilvēktiesību komisija, kura gatavoja grozījumus Patvēruma likumā trešajam lasījumam Saeimā. Atsevišķi priekšlikumi paredz to, ka bēgļiem nākotnē naudas varētu būt vēl mazāk.
“Kā mēs zinām, daudzas personas, kuras ieceļo Latvijā vai Eiropā, ir samaksājušas vairākus desmitus tūkstošus, lai savu ģimeni atvestu uz Eiropu,” saka Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība). Viņa priekšlikums ir šāds – lai patvēruma meklētāji varētu saņemtu pabalstu, viņiem jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kādi attiecas uz Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem, proti, ienākumi nedrīkst pārsniegt 128 eiro.
Kritiska ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa: “Man liekas, ka tā ir spekulācija un populistiska teikšana, ka mēs salīdzinām to ar Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības vērsties pašvaldībā vairākas reizes, kļūt par bezdarbnieku arī vairākas reizes. Bēgļiem par šo pabalstu runājam tikai vienreiz dzīvē.”
Saeimas Cilvēktiesību komisija lēma, ka par priekšlikumu, kas varētu vēl vairāk pasliktināt patvēruma meklētāju materiālo stāvokli, vēl diskutēs darba grupā.
Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros uzņēmusi 207 personas. Kopumā Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši.
