Tomēr atbalstu Baltijas valstīm patlaban izrāda ASV, kuras viceprezidents Džo Baidens trešdien Viļņā tiekas ar Lietuvas un Latvijas prezidentiem.
Sprūds uzsvēra, ka Krievija attiecībā pret Ukrainu ir parādījusi, ka ir gatava pārkāpt tās sarkanās līnijas, ko iepriekš bija novilkuši citi, proti, citu valstu robežas.
„Šeit Krievija parādīja to, ka viņa ir gatava pārkāpt citu sarkanās līnijas (..) Putins un Krievija ir atlaidusi Pandoras lādi un izlaidusi pompozu patriotisma džinu (..),” teica Sprūds. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības iespējamo sankciju un citu apstākļu dēļ Krievijas ekonomika cietīs, Putins varētu spert vēl kādu soli. „Riska zonas ir arī Baltijas valstis,” sacīja Sprūds. „Tas, kas dara uzmanīgus Latvijā, ir uzstādījums, ka krievi ir aizstāvami pasaulē un ir sadalītākā nācija pasaulē,” atzīst Sprūds.
Kopumā vērtējot Putina otrdien izskanējušo runu, politologs atzina, ka Krievijas prezidents neko jaunu nav pateicis. Proti, argumenti, ka Krievijai ir tiesības aizstāvēt savu lielvaras statusu un līdzcilvēkus ārvalstīs, aizvainojums par to, ka NATO ir paplašinājusi savas robežas bez Krievijas piekrišanas, kā arī kritika Ukrainai bija izskanējusi jau agrāk. Pēdējā laikā jau ierastajai retorikai klāt gan nākusi propaganda, kas pacēlusies jaunā līmenī, kā arī militāro spēku izmantošana.
Viņš arī piebilda, ka Rietumu politika attiecībā pret Krieviju nav nepareiza. Tā ir pakāpeniska pieeja, sankcijas padarot asākas.
Jau ziņots, ka Krimas galvaspilsētā Simferopolē notika uzbrukums Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās operatīvās nodrošināšanas pārvaldes militāri topogrāfiskās un navigācijas pārvaldes fotogrammetrijas centram.
Uzbrukuma laikā viens karavīrs tika nogalināts un vēl viens ievainots.
Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu, taču līdz šim ukraiņu pagaidu valdība atturējās lietot spēku, uzsverot, ka neatbildēs uz Maskavas provokācijām.
