Patlaban spēkā ir pirms diviem gadiem pieņemtā koncepcija, un eksperti bija vienisprātis, ka jau tolaik diezgan precīzi prognozēta gan militāru konfliktu attīstība, gan tā sauktā hibrīdkara draudi, lietā liekot nevis īstus ieročus, bet sabiedrības domu.
„Tas, ko mēs redzam un runājam saistībā ar asimetriskiem vai hibrīd draudiem, liela daļa cīņas notiek informatīvajā telpā un liela daļa cīņu jau šobrīd tiek izcīnītas ne tik daudz ar ieročiem, kā ar vārdiem. Tiek spēlēts uz to, ka tiek sagrauta sabiedrības un līdz ar to bruņoto spēku vēlēšanās pretoties. Un tātad cīņa notiek gribas mentālajā jomā. Un tam vairāk uzmanības jāpievērš nākamajā Valsts aizsardzības koncepcijā. Vairāk jāuzver citu institūciju, īpaši Iekšlietu ministrijas loma,” sacīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks Juris Zeibārts.
