Jelgavas pilī ieradusies skolēnu grupa. Ekskursiju skolēniem vada pils muzeja vadītāja Ginta Linīte. Viņa uzskaita arī citas Rastrelli projektētās pilis - Rundāles pili un Ziemas pili Sanktpēterburgā. No Rundāles Jelgavas pils atšķirās ne tikai ar lielumu - pēc krāšņās Rundāles Jelgavas pils šķiet spartiski atturīga, kā luterāņu baznīca salīdzinot ar katoļu bazilikas krāšņumu.
Kā skaidro Ginta Linīte, Jelgavas pils karu laikā vairākkārt dedzināta, bet pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā ar lielāko daļu Jelgavas pilsētas, arī no pils pāri palikušas tikai drupas. To, ko nenopostīja karš, nopostījuši atjaunotāji.
Stāsts par brūngano galvaskausu, kuram saglabājusies liela daļa zobu, liek saausīties skolēnu grupām. Par galvaskkausa īpašnieku zināms maz - tas esot bijis vīrietis, ap 30 līdz 35 gadus vecs, spriežot pēc nebojātajiem zobiem, dzīvojis laikos, kad vienīgais saldums bijis medus. Kur ir pārējais ķermenis un kādēļ vīrieša galva iemūrēta pils sienā, paliek noslēpums.
Bet tas ne tuvu nav vienīgais pils noslēpums. Jelgavas pilī atrastas telpas, kas, izrādās, ir no 1737.gada rudenī uzspridzinātās Livonijas ordeņa pils. Iespējams, atrastie pagrabi nav vienīgie, kas saglabājušies.
Kamēr muzeja vadītāja ar skolēniem dodas tālāk, Ina Jurģe, Jelgavas pils muzeja galvenā speciāliste, atklāj, ka pilī viesojas ne tikai skolēnu grupas - liela daļa tūristu pili atrod paši. "Mēs nereklamējamies aktīvi, viņi atrod. Liela daļa no tūristiem nāk no Krievijas, Lietuvas, Igaunijas. Viņi zina, kas ir Jelgavas pils, viņi zina, kas ir hercogs Bīrons, viņi zina, kas ir arhitekts Rastrelli. Ļoti daudzi šurp brauc sagatavoti, viņi zina, ko viņi grib redzēt," skaidro Ina Jurģe.
Pērn Jelgavas pili apmeklējuši ap 11 000 apmeklētāju, bet reāli tūristu noteikti bijis vairāk. Uzskaitīti ir tie, kuri ienākuši muzejā, bet daudzi tāpat pastaigājas pa pili un pagalmu, arī tad, kad studenti mācās.
Sarunas laikā muzejā iebirst pulciņš sieviešu Zemgales tautastērpos. Ir klāt nākošā ekskursantu grupa. Kamēr gide vēl nav atgriezusies, ir mirklis laika sarunai, kas tā vien griežas ap košajiem Zemgales tautastērpiem un pili, kurai, iespējams, esot bjusi sava loma tajā, kā zegalietes ģērbušās.
Kā vēsta leģenda, 18.gadsimtā Jelgavas pilī uz laiku apmeties Francijas karaļa galms un attiecīgi - milzīgas cilvēku masas, kam kā kalpotāji bijuši vietējie iedzīvotāji, kuri tad arī iedvesmojušies no francūžu valkātā.
Šobrīd gan Jelgavas pilī nav galms, bet augstskola - Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas arī uztur pils muzeju un izrāda tūristiem ne tikai pili, izrakumos atrasto un dokumentos atklāto, bet arī baronu kapenes pils pagrabstāvā. Tās gan tūristiem atvērtas būs no maija, kad, iespējams, tāpat kā pagājušajā gadā, pils muzejs apmeklētājus gaidīs arī brīvdienās, nevis tikai darba dienās.
