Par to, ka nepieciešams likums, kas regulēs psihologu profesionālo darbību, gan nozares speciālistu vidū, gan arī Saeimas namā un ministrijās, jau tiek spriests desmit gadu, tomēr psihologu profesionālās asociācijas tā arī nespēja vienoties par kopīgiem kritērijiem. Tāpēc valdības uzdevumā sadarbībā ar asociācijām likumprojektu izstrādāja Pārresoru koordinācijas centrs.
Psihologu likuma projekta būtība ir šāda - turpmāk psihologa profesionālo darbību patstāvīgi varēs veikt tikai Psihologu reģistrā reģistrēts sertificēts psihologs, kurš ir ieguvis psihologa augstāko izglītību. Likumprojektā arī noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, piemēram, izglītības un skolu; darba un organizāciju; klīniskā un veselības psiholoģija.
„Likumprojektā esam nodefinējuši izglītības un darba pieredzes prasības psihologiem, lai viņi varētu veikt šo profesionālo darbību, esam noteikuši psihologu darbības jomas, izveidojuši galvenos elementus psihologu sertifikātu izveidošanai,” stāsta likumprojekta izstrādātāja - Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vespers.
Likumprojektā ir noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, kurās var darboties psihologi: izglītības un skolu psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija, klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija un militārā psiholoģija. Latvijas Profesionālo psihologu asociācija otrdien notikušajā Saeimas sociālo lietu komisijas sēdē iebilda pret psihologu dalīšanu pēc specialitātēm.
Asociācijas pārstāve Ludmila Soldatenoka sēdē atzina, ka viņai ir sajūta, ka darbs būs jāmeklē citur: „Katrā darbā vajadzētu atsevišķus sertifikātus. (..) Man liekas, ka nav līdz galam pārdomāts tāpēc, ka visi psihologi ir sadalīti pa jomām. Kad es mācījos universitātē, mums nekādas dalīšanas nebija.”
Vespers gan iebilda, ka priekšlikums nenoteikt jomas ir klajā pretrunā ar Eiropas Psihologu asociāciju federācijas noteikto dalījumu. Turklāt tur ir tikai četras jomas, likumprojektā ir vairāk: „Mēs pat esam paplašinājuši, ņemot vērā asociācijas ieteikumus un izvērtējot reālo situāciju Latvijā.”
Tiesa, saistībā ar psihologu likuma projektu nesen, augusta vidū, dibināta Latvijas Psihologu arodbiedrība. Tā pirms sēdes bija iesniegusi Sociālo lietu komisijā virkni iebildumu pret likumprojektu, un arodbiedrības vadītājs Jānis Caics rosināja deputātus nesasteigt likumprojektu.
Tomēr, uzklausot psihologu asociāciju iebildumus, Saeimas Sociālo lietu komisija nolēma, ka likumprojekts jāvirza tālāk. „Šodien galvenā problēma ir tāda, ka psihologiem nav tiesiska regulējuma. Pēc savas būtības psihologi ir reglamentēta profesija, jo no psihologu atzinumiem ir atkarīga bērnu turpmākā dzīve, ja ģimene tiek šķirta, ja ģimenē bijusi vardarbība. Visvairāk deputātus satrauc bieži vien neprecīzi un nekvalitatīvi psihologu atzinumi, kas tiek izmantoti tiesā,” skaidroja komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).
Par Psihologu likumu jau tiek spriests desmit gadus, sākotnēji pašiem psihologiem tika dots ilgs laiks jomu palīdzēt sakārtot, bet psihologi tā arī nav vienojušies.
Sēdes beigās komisija vienojās, ka pirmajā lasījumā Saeima Psihologu likumu skatīs 11.septembrī, pēc tam gaidāma priekšlikumu iesniegšana, un otrais lasījums varētu būt 26.septembrī.
