Likums nosaka, ka Latvija ir iedalīta apriņķos, republikas pilsētās un novados, bet pēc rajonu likvidēšanas apriņķi netika izveidoti. Lai situāciju mainītu, plānots izveidot 29 sadarbības centrus, kas nodrošinātu pakalpojumu pieejamību 50 kilometru rādiusā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionāla apvienība) skaidroja, ka ir jāizveido viens un saprotams modelis, kā valsts un pašvaldības kopā sniedz savus pakalpojumus.
“No vienas puses, ir valsts un Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūra (VSAA), veselības pakalpojumi, bet, no otras puses, ir pašvaldība ar saviem pakalpojumiem - izglītība, bērnudārzs,” norādīja ministrs.
Jaunajā modelī sadarbība būšot brīvprātīga, bet ir noteikts teritoriālais ietvars, kādā pašvaldībām jāsadarbojas.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars (“Vienotība”) uzskata, ka piedāvātais modelis ir “zināma atgriešanās pie rajonu sistēmas, kas reizē nozīmē arī to, ka mēs atzīstam zināmas kļūdas iepriekšējā vēstures periodā”.
“Mans personīgais viedoklis gan ir citāds. Es uzskatu, ka sadarbības centru veidošana ir tikai darba imitācija, bet pareizais virziens ir lielāku un spēcīgāku novadu radīšana,” atzina Čudars.
Pierīgas sadarbības centrā iezīmēti ne vien visi novadi, bet arī Jūrmala, un par sadarbības centru kļūtu Rīga. Pret ko iebilst Pierīgas pašvaldības, kas uzskata, ka galvaspilsētai nekad nav interesējis, kas notiek ārpus tās robežām, turklāt kopīgi pakalpojumi būtu iespējami vien ar tuvējiem novadiem.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa (Reģionu alianse) atzina, ka neredz jomas, kurās attālākas Pierīgas pašvaldības varētu sadarboties ar galvaspilsētu.
Neizpratni rada arī finansējums un sadarbības centra funkcionēšana, bez kura arī jaunā reforma nespēs nodrošināt vienādu pakalpojuma pieejamību.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka “bieži vien tālāk no centra šis funkcijas nevar nodrošināt, jo trūkst finansējuma, savukārt mēs nevaram nodrošināt funkcijas, jo mums noņem finanšu resursus”.
Ministrs gan skaidroja, ka jaunajiem sadarbības centriem varētu tikt novirzīts finansējums, ko pašreiz saņem plānošanas reģioni. Marta beigās plānots jauno modeli nodot izskatīšanai valdībā.
Jau ziņots, ka, piemēram, Latgales pašvaldību vadītāji gan sliecas atbalstīt modeli ar 29 sadarbības teritorijām.
2015.gada nogalē valdības koalīcijas partijas vienojās par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, nosakot sadarbības teritoriju izveidošanu un paužot atbalstu 29 sadarbības teritoriju izveidei. Ministrijas pārstāve uzsvēra, ka Valdības rīcības plānā VARAM ir noteikts uzdevums - izveidot valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju sadarbības teritorijas, vēstīja LETA.
