Mežs stāsta, ka starp bēgļiem valdošo priekšstatu dēļ jau tagad radušās grūtības pārcelt viņus uz kādām citām Eiropas valstīm, izņemot Zviedriju un Vāciju. Tā, ar grūtībām izdevies pierunāt 30 bēgļu grupu pārcelties uz Luksemburgu, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir augstākais Eiropas Savienībā. “Neviens no šiem cilvēkiem nebija ar mieru braukt uz tādu Luksemburgu. Vienkārši neinformētība,” saka Mežs.
Tāpēc attiecībā uz pārvietošanu uz Latviju situācija varētu būt vēl sarežģītāka: “Būs krietni jāpastrādā… Īsti nevar iedomāties, ka būtu viegli atrodamas 500 personas labprātīgi, saprotot uz ko viņi brauc, patiešām vēlētos pārcelties [uz Latviju]. Ja jau viņi noraida pat Austriju, Luksemburgu, nerunājot par Ungāriju. Tad mums varētu būt grūtības ar šīs kvotas piepildījumu.”
Un pat ja bēgļi kādu apsvērumu dēļ Latvijā ieradīsies, Mežs lēš, ka viņi varētu pēc neilga laika varētu “pievienoties latviešu jauniešu emigrācijas plūsmai uz citām Rietumeiropas valstīm”.
Jau ziņots, Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.