19. – 20. gadsimtu mijā Ludza tika dēvēta par Latvijas Jeruzalemi, jo tolaik Ludzā 59% no visiem iedzīvotājiem bija ebreji. No kādreiz pastāvējušajiem septiņiem ebreju lūgšanu namiem līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena sinagoga.
„Ludzas lielā sinagoga ir viena no retajām ēkām, kas netika skarta 1866. gada 1. augusta ugunsgrēkā, 1938.gada 11.jūnija ugunsgrēkā, tā arī ir pārdzīvojusi Otro pasaules karu,” stāsta Ludzas Novadpētniecības muzeja direktore Milāna Bule.
Gadsimtiem ejot sinagoga, vairākkārt labota. Lai saglabātu koka guļbūves konstrukcijas, ap 1880.gadu fasāde apšūta ar māla ķieģeļiem – tas ir manāms vēl šodien. Pirms diviem gadiem ēka iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis.
Muzeja direktorenorāda, ka „ir labi, ka sinagoga ir saglabājusies, ir labi, ka ebreju biedrība nodeva ēku Ludzas pašvaldībai, kas ir bijis pirmais solis. Otrais solis ir saglabāt mantojumu, restaurēt sinagogu un izveidot ekspozīcijas par kopienas vēsturi.”
Ludzas sinagogas atjaunošana tiek īstenota sadarbībā ar Norvēģijas Hordalandas Muzeju centru. Sinagogas restaurēšanas darbos jau ir iesaistījušies norvēģu eksperti. Ir ņemti pirmie koka apdares paraugi.
Renovētajā sinagogā tiek plānots izveidot Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāli un pakāpeniski izveidot četras ekspozīcijas: Ludzas geto ekspozīciju, fotogrāfa Vulfa Franka un kinodokumentālista Herca Franka darbu multimediālo ekspozīciju, kā arī Ludzas ebreju vēstures audiovizuālo un ebreju dzīves un ticības ekspozīciju.
Bule arī aicina visus palīdzēt ekspozīcijas veidošanā: „Ja jums mājās ir fotogrāfijas, dokumenti, priekšmeti, relikvijas, kuras varat nodot muzejam, pēc tam tiktu eksponēti. Ja nē, mēs varam noskanēt un veidot vizuālo ekspozīciju, lai būtu vairāk informācijas par Ludzas ebreju kopienu un ģimenēm.”
Šobrīd sinagogas restaurācijas darbu kopējais budžets ir 250 000 eiro. Tomēr tiek meklēti papildu līdzekļi, lai īstenotu ieceri un ēka varētu funkcionēt.
