Viņš pauda, ka jau trešdien Polijā ieradīsies pirmie 150 ASV gaisa desantnieki, taču neilgu laiku pēc tam pa 150 ASV militārpersonām būs arī Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Tādējādi tiks stiprināta drošības sajūta Baltijas reģionā. Riekstiņš akcentēja, ka Latvijai un citu valstu iedzīvotājiem nav jābažījas par drošību Latvijā. „Alianses solidaritāte darbojas Baltijas valstu drošībai un Latvijai par to nav jāšaubās,” pauda Riekstiņš.
Riekstiņš uzsvēra, ka šie desantnieki būs militārpersonas, kas darbosies uz sauszemes, nevis veiks gaisa vai jūras patruļas. ASV karavīri Latvijā būs rotācijas kārtībā.
ASV vēstniecība Latvijā uzsver, ka ASV armijas Eiropā klātbūtne Baltijā un Polijā būs vismaz līdz gada beigām. "Militāro klātbūtni Latvijā ASV nodrošinās rotācijas kārtībā, kas balstīta NATO dažādajās iespējās gaisā, uz zemes un jūrā. Militārās klātbūtnes mērķis ir apliecināt ASV sabiedrotajiem, ka ASV ir gatavas jebkādiem neparedzētiem apstākļiem, kas saistīti ar NATO līguma 5. pantu. ASV karavīru nosūtīšana uz Latviju, divpusējā sadarbība un militārās mācības uzlabos ASV un Latvijas karavīru savstarpējās sadarbības spējas. ASV armijas Eiropā karavīru klātbūtne reģionā turpināsies vismaz līdz šī gada beigām," paziņojumā presei otrdienas vakarā pauda ASV vēstniecība Latvijā.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un Ārlietu ministrija jau paudušas gandarījumu par ASV lēmumu. „Mēs izsakām pateicību mūsu NATO partneriem par pieņemtajiem lēmumiem, kas stiprinās Latvijas drošību, kā arī ļaus justies drošāk mūsu valsts iedzīvotājiem, īpaši saistībā ar pēdējo mēnešu notikumiem Ukrainā", uzsver Vējonis. Viņš uzsver, ka šis nebūs pēdējais solis drošības stiprināšanā Polijā un Baltijā.
„Sākotnējā sauszemes komponenta izvietošana militārajās mācībās ir pirmais solis no NATO plānotā plašāku pasākumu kopuma. Tas ir viens no īstermiņa risinājumiem, ko NATO sniegs kā atbalstu mūsu valstij un reģionam. Šāda rīcība ir pamatots apliecinājums ciešajai sadarbībai NATO dalībvalstu starpā un NATO gatavībai reaģēt, sniedzot drošības garantijas savām dalībvalstīm. Mēs sagaidām, ka sabiedroto spēku klātbūtne Baltijas reģionā ilgtermiņā kļūs intensīvāka un skaitliski apjomīgāka", norāda Vējonis.
„Šis ASV solis ir ātra un praktiska rīcība, kas izriet no 16. aprīļa Ziemeļatlantijas padomes lēmuma atbalstīt konkrētu pasākumu īstenošanu, stiprinot kolektīvo aizsardzību visā NATO teritorijā un it īpaši Baltijas valstīs,” uzsver Ārlietu ministrija.
Bažas par Baltijas valstu un Polijas drošību radās pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un sāka dažādas akcijas Ukrainas austrumu apgabalos, cenšoties to destabilizēt.
