„Mani mazliet mulsina tas pagātnes mantojums, kas mums velkas līdzi – bērnunami, speciālās izglītības iestādes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” atzina Muižnieks. „Daudzviet Eiropā nav vairs bērnunamu un sociālās aprūpes namu mežu vidū, nav vairs speciālo izglītības iestāžu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Cilvēki ir integrēti izglītības iestādēs,” viņš norādīja.
Muižnieks uzsvēra, ka dzīve speciālās iestādēs pārkāpj tur dzīvojošo tiesības dzīvot sabiedrībā un būt tajā iekļautiem.
„Tas ir arī slikti sabiedrībai, jo tad cilvēki pierod, ka nav invalīdu, cilvēku ar garīgiem traucējumiem vai ar īpašām vajadzībām. Viņi nezina, kas tas ir, un baidās, tādējādi kavējot sabiedrības attīstību,” sacīja EP cilvēktiesību komisārs.
Šīs sistēmas pastāvēšanu gan daļēji uztur pašvaldību šad tad manāmā vēlme saglabāt bērnunamus vai sociālās aprūpes iestādes, jo tādējādi pašvaldībā tiek saglabātas darba vietas.
Vēl viens faktors ir ne sevišķi attīstīta adopcija un audžu ģimeņuinstitūcija, kas vienā līmenī ir jau 10 gadus. Tomēr tieši tagad ir īstais brīdis, lai lauztu bērnunamu un sociālās aprūpes namu sistēmu, jo ir pieejami daudzi Eiropas Savienības fondu līdzekļi, atgādināja Muižnieks.
Ziņots, ka otrdien, 13.decembrī, EP cilvēktiesību komisārs publiskoja ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Latvijā. Tajā viņš jo īpaši mudināja Latviju novērst trūkumus dzimumu līdztiesībā, sieviešu un bērnu, kā arī seksuālo minoritāšu cilvēktiesībās.