Nama īpašnieks vēlas atbrīvoties no kādas īrnieces, kurai noslēgts beztermiņa īres līgums. Viens no viņa galvenajiem argumentiem ir "viņa taču dzīvo Kanādā un dzīvoklī Latvijā viņai nemaz nevajag".
Marianna Karnauha šobrīd strādā Kanādā, taču nākotnē vēlas atgriezties Latvijā. Īres līgumu 1998.gadā ar toreizējo mājas īpašnieku noslēgusi viņas māte, kura pēc uzturēšanās atļaujas termiņa beigām nu jau vairākus gadus dzīvo Krievijā.
"Esošais mājas īpašnieks SIA "Rentējas" grib atzīt īres līgumu par spēkā neesošu kopš 2003.gada, bet prasītājs nemaz nepievērš uzmanību faktam, ka dzīvoklī iemitināta un tur pierakstīta īrnieces ģimenes locekle - meita," raidījumam "4.studija" stāsta dzīvokļa īrnieces jurists Deniss Gorba.
Kaut arī Marianna atrodas Kanādā, viņa regulāri veic visus maksājumus par dzīvokli pēc iepriekš noslēgtā līguma. Arī īres valdē norāda, ka Mariannai ir visas tiesības dzīvot dzīvoklī, pat ja mainījušies mājas īpašnieki.
"Īrniece maksā, atrodoties ārzemēs, turpina maksāt par dzīvojamo platību. Un joprojām ir spēkā likums par dzīvojamo telpu īri, kur 37.pants ļoti vienkārši arī nosaka, ja īrnieks pilda visus savus pienākumus, uztur dzīvokli kārtībā, tad arī nav nekāda pamata satraukties, kur viņš atrodas, patvarīgi viņu likt ārā no dzīvokļa - vai viņš ir ārzemēs, vai atrodas dzīvoklī," stāsta Rīgas pilsētas īres valdes pārstāve Rita Bednarska.
Kamēr Marianna atrodas ārzemēs, viņas dzīvokli divreiz apzaga.
"Paņēma visu, kas tur bija. Visi guļamie, galdiņi, ledusskapji. Otrajā reizē piefiksējām, ka bija izņemta pat vanna. Mēs varam konstatēt, ka īrnieki ir neaizsargāti ne tikai no mājas saimnieku patvaļības, bet maz var cerēt arī uz Rīgas domes struktūrvienību palīdzību un Valsts policijas palīdzību," stāsta jurists Gorba.
Mājas īpašnieks Latvijas Televīzijai pastāstīja, ka mājā iepriekš dzīvojuši vien 10 īrnieki. Pirms remontdarbu veikšanas ar visiem, izņemot vienu, izdevies vienoties.
"Vai dzīvoklī bija iekļuvis kāds, kas meklē krāsainos metālus, man nav ne jausmas. Arī pēc uzlaušanas tas neatšķīrās no visiem pārējiem dzīvokļiem, no kuriem lielākā daļa bija tieši tādi paši - klaji nolaists dzīvoklis, kurā īsti dzīvot nav iespējams," stāsta mājas īpašnieks Kārlis Gabrilovičs.
Mājas īpašnieks gan noliedz, ka gribētu no Mariannas kā īrnieces atbrīvoties. Tiesa, izremontētajā mājā viņš vēlēsies pavisam citus īres nosacījumus.
"Mēs esam gatavi īrniecei, ja viņai ir īpaši siltas jūtas pret šo māju, piedāvāt būtiski zemāku īres maksu, kā tā ir īres tirgū. Mēs esam gatavi būt cilvēcīgi. Es domāju, ka viņu tas neinteresē. Ņemot vērā, ka īrniece nedzīvo Latvijā, es uzskatu, ka viņa arī neplāno šeit dzīvot. Viņas vienīgais mērķis ir dabūt naudu - kaut ko īstu, taustāmu," turpina mājas īpašnieks Gabrilovičs.
"Ir nepieciešams valstij jauns likums, kurš aizsargātu abas puses - ne tikai īrniekus, bet arī īpašniekus, jo ir dažādi gadījumi. Ja šis likums pašlaik tiek aizturēts un valstī netiek virzīts, lai to pieņemtu, tad ir jārunā par tiesvedībām, kuras ir ļoti ilgstošas un velkas gadiem, nevis mēnešiem," stāsta Rita Bednarska.
