Vai šajā gadījumā jārunā par organizētu krāpnieku grupu Valsts policijā nekomentē. Tikmēr notāri izceļ likuma trūkumus, kas aizvien pieļauj šādas iespējas.
Pēdējo divu mēnešu laikā atklāti seši šādi gadījumi. Visbiežāk krāpnieki iekārojuši meža un lauksaimniecības zemes, kur īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā, bet likumīgie īpašnieki ir vai nu miruši, vai ilgi dzīvo ārzemēs. Ar viltotām pilnvarām un privāti sastādītiem testamentiem krāpnieki šādus īpašumus cenšas reģistrēt zemesgrāmatā, bet tad steidzīgi pārdod par pazeminātu cenu.
Piziča pastāstīja, ka viltotās pilnvaras ir balstītas uz it kā ārvalstīs izsniegtiem dokumentiem. Turklāt krāpnieki ir ieinteresēti ne tikai īpašumos Rīgā, bet arī reģionos.
Piziča norādīja, ka parasti tiek viltotas tādu valstu pilnvaras, kuru leģitimitāti ir ļoti grūti pārbaudīt. Latvijas notāriem ir pieejas Latvijas un Eiropas valstu datu bāzēm, taču jau sarežģītāks darbs sagaida, ja, piemēram, jāstrādā ar ASV bāzēm.
“Krāpnieki izsniedz ASV un Kanādā, vienā gadījumā Baltkrievijā veidotas pilnvaras, ka tur dzīvojošā persona pilnvaro kādam no Latvijas iedzīvotājiem rīkoties ar viņa īpašumu. Mēģinot doties pie notāra, lai nostiprinātu pilnvaras notariāli. Par to ir ziņots policijā, ir uzsākti procesi ir aizturētas vairākas personas, notiek izmeklēšana, bet neko vairāk es stāstīt nevaru,” LTV sacīja Policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska.
Piziča norādīja, ka viena no pazīmēm, kas liecina par krāpniekiem, ir tad, ja īpašumu piedāvā pārdot vai nopirkt par neparasti mazu vai tieši otrādi – lielu cenu.
Notāri stāsta, ka ASV izsniegtas pilnvaras ir grūtāk pārbaudīt, nekā Eiropas Savienībā izsniegtās, jo nav skaidru noteikumu to pārbaudei. Viltojumu izdevies atklāt dokumentā pieļauto gramatisko kļūdu dēļ. Problēmas rada arī iespēja īpašumtiesības pierādīt ar privāti sastādītiem testamentiem.
“Tieslietu ministrija bija izveidojusi darba grupu. Šīs darba grupas rezultāts bija tāds, ja darījumi ar nekustamo īpašumu būtu atļauti tikai notariālā akta formā, tas būtu apgrūtinājums iedzīvotājiem. Es ceru, ka šī nav pēdējā atbilde un par to vēl tiks diskutēts. Mums nav jāgādā par negodīgā ceļā iegūta īpašuma atgūšanu. Par to jāgādā pašai personai, ar cieņu izturoties pret īpašumu un valstij, nosakot skaidrus spēles noteikumus, izmantojot notāru, kā filtru nepieļaujot šos gadījumus,” saka Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Lai nekļūtu par krāpšanu upuri, amatpersonas mudina pircējus aktīvāk ievākt ziņas par īpašumu, ne tikai no Zemesgrāmatas datiem, bet arī vietējās pašvaldībās. Savukārt likumīgajiem īpašniekiem savas tiesības jau laikus jāreģistrē zemes grāmatā.
