Vējonis uzsver - nākamgad jāpanāk aizsardzības budžeta pieaugums līdz 1,1% no iekšzemes kopprodukta. Plānots iegādāties jaunu sensoru un radaru sistēmu, kas ļautu pašiem identificēt zemu lidojošus objektus.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš apstiprina sensoru un radaru sistēmas lielo nozīmi. Viņš gan uzsver, ka šobrīd visvairāk jākoncentrējas uz informācijas jomu, ar kuras palīdzību valsts tiek būtiski apdraudēta no iekšienes. „Tad mēs varam nezin ko pirkt, lai sevi aizstāvētu. Bet, ja mums nebūs stabilitātes un miera šeit iekšienē, tad šo uzdevumu būs izpildīt ļoti grūti, turpretī tiem, kuri vēlas mūs tādā veidā sadalīt – ļoti viegli,” norāda Dalbiņš.
Arī citi aizsardzības politikas eksperti uzsver – šis ir ceturtās paaudzes karš, kur kaujas operāciju objekts nav tikai karaspēks, bet visa pretinieka sabiedrība. Šādā cīņā moderns bruņojums ne tuvu nav izšķirošais. Arī pats Vējonis atzīst – jākoncentrējas uz iekšējo drošību, tomēr demokrātiskā sabiedrībā ierobežot var tikai nelikumīgos centienus destabilizēt situāciju valsts iekšienē. „Tas, ka pašreizējā situācijā ir aktivizējušās krievu organizācijas, šeit Latvijā organizējot gan mītiņus pret latviešu valodu, gan piedraudot ar Maidana pasākumiem, nu, tas ir.”
To, ka Latvijas likumi neatbilst jaunākajām karadarbības tendencēm, norādījis arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors Georgs Kerlins. Viņš uzsver – laiks, kad izskan oficiāli kara pieteikumi, ir pagājis, jābūt sistēmai, kā reaģēt uz acīmredzamu, bet ne oficiāli izziņotu agresiju. Ceturtās paaudzes kara laikā televīzijas ziņām ir lielāks spēks nekā tanku divīzijai.
