Viņa uzsvēra, ka svarīgi, lai līdzekļi paliek izglītībā un tos var ieguldīt skolotāju prasmju uzlabošanā un citos mērķos. Viņa noraidīja varbūtību, ka ietaupītā nauda tiks atdota citām sfērām.
Oliņa skaidroja, ka Latvijas izglītībā ir ne tikai strukturāla, bet arī satura reforma, kas nozīmē, ka līdzekļi ir jāinvestē cilvēkresursos, nevis jāsamazina.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) uz šo repliku atbildēja, sakot, kamēr viņam būšot kaut mazākā ietekme izglītības procesā, tikmēr naudai ir jāpaliek izglītībā.
Jau ziņots, ka IZM ir pabeigusi darbu arī pie citas - pedagogu algu - reformas un drīz to iesniegs skatīšanai Ministru kabinetā. .
IZM aprīlī prezentēja jaunu pedagogu atalgojuma modeli, informējot, ka skolotājiem par pilno darba slodzi ļaušot saņemt par 200 – 300 eiro vairāk. Pašlaik skolotāju minimālā likme par slodzi ir 420 eiro.
Tikmēr Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) joprojām redz problēmas jaunajā modelī. Pierīgā un republikas nozīmes pilsētu skolas aprēķinājuši, ka jaunais atalgojuma modelis nesīšot zaudējumus gandrīz visām šīm skolām.
