Satraucoši gan esot tas, ka Latvijā likumsargu izglītības trūkums varētu radīt risku, ka, nezinot labākās izmeklēšanas un pratināšanas metodes, izmantotas varētu tikt neefektīvas un cilvēku tiesības pārkāpjošas metodes, piemēram, spīdzināšana. Tieši darbinieku kvalifikācija ir svarīgākais darbs, lai uzlabotu situāciju Latvijā, atzina Pūce.
"Tiesībsargājošām iestādēm rokas nedrīkst būt sasietas tanī ziņā, ka tām nav darbinieku, ka nav kvalificētu darbinieku. Tas ir lielā mērā tiesību ievērošanas pamats. Ja jums ir kvalificēts darbinieks, tad arī ieslodzītā vai aizturētā cilvēka tiesības tiks ievērotas daudz lielākā mērā nekā tad, ja pretim būs nekvalificēts darbinieks bez izpratnes par jautājumiem, kā viņam būtu jārīkojas un kādi soļi viņam būtu jāpiemēro," teica Pūce.
Pēc viņas teiktā, Latvija arī lielā mērā gājusi uz priekšu aizturēto personu tiesību nodrošināšanā.
"Pirmie soļi - informēt radiniekus, nodrošināt advokātu, nodrošināt pieeju ārstam, informēt par savām tiesībām. Šie jautājumi ir neapšaubāmi uzlabojušies. Man negribētos šobrīd būt ļoti kritiskai. Gribētos uzsvērt to, ka ir sperti soļi pareizā virzienā, ka
ir jāstiprina šīs iestādes - Iekšējās drošības birojs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, ir jāstiprina Valsts policija ar kvalificētiem kadriem, un valstij ir jādomā, kur šos kadrus dabūt," teica Pūce.
Viņa atzina, ka apmācības jautājumiem Latvijā jābūt lielai prioritātei. Šobrīd Latvijā, pēc Pūces teiktā, ir maz programmu, kas sagatavo tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, lai viņi izmeklēšanas darbības veiktu kvalitatīvi. "Es domāju, ka šis ir jautājums, par ko Latvijai būtu īpaši jādomā šajā pasaules situācijā, kur terorisms ir dienaskārtībā," teica Pūce.
