Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Džo Baidena vizītes dienaskārtība Latvijas politiķiem nebija pārsteigums, jo nopietnas sarunas par apspriežamo tēmu loku notika jau labu laiku pirms tam. Diplomātiski pieklājīgos formulējumos Baltā nama preses paziņojumos minēts, ka Baidens uzslavējis Latvijas progresu banku sistēmas attīrīšanā un gāzes tirgus liberalizēšanā, apsveicis Latviju ar iestāšanos OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) un par apņemšanos reformēt valsts uzņēmumu pārvaldību.
ASV viceprezidents arī pamudinājis padarīt atklātāku tiesu sistēmu, mazināt korupciju un atgūt gan sabiedrības, gan starptautisko, tostarp ASV, investoru uzticību.
Tiesiskumu Baidens pieminēja arī savā uzrunā Baltijas tautām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā: “Demokrātijā pilsoņu pienākums ir panākt, lai valdības būtu atbildīgas savu pilsoņu priekšā, nevis apkalpotu vareno un ietekmīgo šaurās intereses. Tiesiskums ir jāpiemēro vienādi pret visiem. Tiesu sistēmai ir jābūt godīgai, efektīvai un caurspīdīgai. Pretējā gadījumā jūs nespēsiet piesaistīt starptautisko biznesu. Un brīdī, kad Krievija visā pasaulē izmanto korupciju kā iebiedēšanas un ietekmes instrumentu, korupcijas izskaušana ir būtiska, lai saglabātu jūsu nacionālo suverenitāti.
Korupcija ir kā vēzis sabiedrības organismā. Tās izskaušana ir starp augstākajiem patriotisma aktiem.”
Vizītes sagatavošanai tuvu klāt bijušais Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) labi saprot, kāpēc Baidens, uzsvērdams, ka nav atbraucis dot norādījumus, bet gan kā draugs, runāja arī par tādām lietām kā tiesiskums, cīņa ar korupciju un investīciju vides sakārtošana. Tie visi ir priekšnosacījumi tam, lai nevienam neienāktu prātā, uzbrūkot Latvijai, pārbaudīt, vai NATO līguma 5.pants patiešām darbojas, saka Rinkēvičs: “Bet, lai tas tā notiktu, mums ir jābūt iekšēji pašiem ārkārtīgi spēcīgiem un ne tikai militāri, un ne tikai austrumu robežai, un ne tikai mūsu drošības iestādēm. Jo amerikāņi uzskata, un es arī tam piekristu – ja zaļie cilvēciņi gribētu tikt kaut kur iekšā un viņi var samaksāt kādam 10 eiro, kas ir vēl tas vienkāršākais variants, tad tas neko labu beigās arī no drošības viedokļa neradīs. Ja mēs negribam, lai šeit lielu lomu spēlētu citu valstu nauda politiskajos procesos, tas atkal ir drošības jautājums, bet tā ir cīņa ar korupciju.”
Latvijas augstākās amatpersonas ar Džo Baidenu tikās Rīgas pilī, kurā tieši šonedēļ no Melngalvju nama atgriezās Valsts prezidenta institūcija. Baidens bija pirmais ārzemju viesis, ko pilī savas prezidentūras laikā uzņēma Raimonds Vējonis. Arī prezidents sakās sadzirdējis stratēģiskā partnera bažas: “Gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmējiem, kas grib investēt Latvijā, ir neapšaubāmi vajadzīga stabila nodokļu sistēma, ir vajadzīgs skaidrs maksātnespējas process, ir jābūt skaidram tam, kā tiek lemta tiesa. Jo – jo vairāk neskaidrību, jo nedrošāka ir šī uzņēmējdarbības vide, jo mazākas iespējas piesaistīt investīcijas Latvijai.”
No publiskajiem paziņojumiem visskaidrāk bija nolasāma ASV kritika Latvijas tiesu varas necaurspīdīgumam.
Noprotams, ka būtiska loma tam, kāpēc ASV viceprezidents akcentēja tieši maksātnespējas sistēmas problēmas Latvijā, bija ārvalstu investoru organizācijām, kurām par šo jautājumu ir bijušas lielas domstarpības ar Tieslietu ministriju (TM). Ministrijā cer, ka ārvalstu investori drīzumā novērtēs Latvijas centienus situāciju uzlabot, apliecina TM valsts sekretāra vietniece Laila Medina: “Protams, maksātnespējas jautājums bija ļoti sakaitēts un diskusijas bija ļoti karstas, bet mēs tiešām gribam un vēlamies ar viņiem strādāt. Tas, ka varbūt nevar uzreiz saredzēt to tūlītējo rezultātu, tas varbūt mazina viņu ticību tam, ka reformas būs un vedīs uz pareizo rezultātu. (...) To ir ļoti, ļoti grūti parādīt. Tas nav tā, ka pieņēma vienu likumu, atvilka ķeksīti un darbs padarīts. Tas ir ikdienas pacietīgs, melns darbs gadu no gada. Un šāda veida aizspriedumus, ka tiesa varbūt nav tik kvalitatīva, ir grūti pārvarēt, bet mēs esam pārliecināti, ka mēs to izdarīsim.”
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), neraugoties uz nesenajiem naudas atmazgāšanas skandāliem Latvijas kredītiestādēs, Džo Baidena paustajā sadzirdēja uzslavu par pēdējā pusgada laikā paveikto.
Šobrīd ASV nostāja ir Latvijas banku sektora uzraugus atbalstoša, apgalvo FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: “Mēs tiešām pēdējā laikā cieši sadarbojamies ar daudzām ASV institūcijām, lai nodrošinātu adekvātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas režīmu Latvijā. (...) Un jāsaka, ka pašreizējā brīdī šīs intereses pilnībā sakrīt un mums ir tāda diezgan harmoniska virzība uz priekšu.”
Tas, ka ASV viceprezidentam publiski jārunā par korupcijas izskaušanu un problēmām ar tiesiskumu Latvijā, ir jāņem vērā, taču tas neesot signāls, ka situācija valstī būtu pasliktinājusies. Tā Baidena izteikumus uztvēra premjers Māris Kučinskis (ZZS): “Attiecībā uz korupcijas riskiem, kas šobrīd ir, ar banku sistēmām – mēs jau arī zinām šos riskus. Es arī zinu šos riskus, ko arī mēs runājam, un soli pa solim mēs uz to novēršanu ejam. Tā ka nav nekāda šobrīd situācijas... viņa netiek dramatizēta, manā skatījumā.”
Divas dienas pēc sarunas ar Baidenu Kučinskis Ministru kabinetā uzņēma vienu no redzamākajām figūrām Latvijas politikā, kas šobrīd tiek tiesāta pēc apsūdzībām par koruptīviem noziegumiem.
No pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”), kurš pie premjera nāca kā Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, jau bija paguvis publiski nokritizēt Baidena vizīti, jo viņa loma ASV politikā esot nenozīmīga, turklāt uz Latviju viceprezidents esot atbraucis tukšām kabatām.
Ar “De facto” Lembergs parunāja vien īsu brīdi, jo kavēja sēdes sākumu. Vaicāts, vai patiešām Baidena vizīte bijusi pilnīgi nelietderīga, jo ASV viceprezidents runāja par to, ka korupcija ir jāizskauž, politiķis nosmēja: “Jebkuri padomi ir vērtīgi.” Uz jautājumu, vai Latvijai ir jāņem vērā padoms, ka korupcija ir jāizskauž, Lembergs attrauca: “Jebkuri. Arī starp žurnālistiem."
Tuvākajā laikā Latvijas politiķiem būs iespēja pierādīt, cik patiesi bija ASV viceprezidentam dotie solījumi. Uz rudens sesiju sanāks Saeima, kurai būs jāvērtē Tieslietu ministrijas jaunie priekšlikumi Maksātnespējas likuma grozījumiem. Tāpat rudenī jāpabeidz veidot padomes lielajiem valsts uzņēmumiem, bet Rīgas lidostas padomei konkursā jāizvēlas jaunā valde. Šiem procesiem būtu jānotiek saskaņā ar OECD pieņemtajiem un Latvijas akceptētajiem principiem.
