Kopumā pieņemti septiņi Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Ar šo noteikumu apstiprināšanu ir noslēdzies darbs pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa saistīto noteikumu pilnveides.
Paredzēts, ka jau 2017. gadā pedagogu darba samaksai papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas, reformu ieviešot pilnībā, sasniegs 56 miljonus eiro, apliecināja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Lai gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kā arī Latvijas Pašvaldību savienība joprojām kritizē atsevišķas atalgojuma reformas detaļas, kopumā organizācijas pret jaunā algu modeļa apstiprināšanu neiebilda. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) pēc valdības sēdes atzina, ka neliela daļa skolotāju darbu varētu zaudēt, taču kopumā skolotāji būšot ieguvēji.
“Faktiski gandrīz neviena pašvaldība summāri mērķdotācijā nezaudē. Lielākā daļa, lauvas tiesa visu pašvaldību ir būtiskas ieguvējas. Jā, Pierīgas pašvaldībām naudas summas paliek apmēram iepriekšējā apjomā. Bet, lai risinātu problēmas, kas var rasties tajā vai citā skolā, mums ir dažāda garuma pārejas periodi atsevišķām Ministru kabineta noteikumu normām, un pirmajā posmā pašvaldības drīkstēs pārdalīt daļu finansējuma gan starp skolām, gan skolas ietvaros pa budžeta finansējuma pozīcijām,” norādīja ministrs.
“Tā kā mēs esam stingri pārliecināti, ka izglītības programmas visās skolās būs iespējas realizēt, un pedagogi būs ieguvēji finansiāli,” uzsvēra Šadurskis.
Pašvaldības un LIZDA piesardzīgi
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure norāda, ka visi skolotāji nebūs ieguvēji, turklāt daļai darbs būs jāpamet. Dundure uzskata, ka noteikto proporciju dēļ skolotāju skaits varētu samazināties pat par 25%.
“Ja mēs ņemam skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagogu un ja mēs ņemam visu skolu tīklu, vidēji tāds procents varētu sanākt,” sacīja Dundure.
Šadurskis gan iesaka “nenodarboties ar sabiedrības biedēšanu un minēt skaitļus, kuriem nav aprēķinu seguma”.
Šadurskis norādīja, ka ministrijas aprēķini neuzrāda tik lielu skaitu potenciālo bezdarbnieku skolotāju rindās. Tomēr pat aptuvenus skaitļus ministrs atteicās nosaukt, jo tā esot pašvaldību kompetence.
“Jā, viens otrs pedagogs, mainoties skolas izglītības pakāpei vai reorganizējot skolu tīklu, zaudēs darbu, bet tam mēs gatavojam šo sociālo spilvenu. Turklāt pirmspensijas vecuma pedagogiem tur nebūs problēmu ar šo sociālo pabalstu līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Jaunāka gada gājuma cilvēkiem būs visas iespējas iesaistīties mūžizglītības programmās, kur mums ir arī ļoti ievērojams Eiropas struktūrfondu finansējums,” skaidroja Šadurskis.
Viņš ir pārliecināts, ka reforma ir vērtīga visai izglītības sistēmai, sperot soli skolu tīkla sakārtošanas virzienā. Ministrs norāda, ka gandrīz visām pašvaldībām kopējais naudas apjoms skolotāju algām palielināsies.
Tikmēr Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga pastāstīja, ka ieguvēji pirmkārt būs mazo skolu skolotāji, direktori un atbalsta personāls, taču zaudētāji būs lielo pilsētu un Pierīgas skolu pedagogi. Vanaga gan piebilda, ka par reformas rezultātiem varēs spriest rudenī, kad skolotāji būs saņēmuši pirmās algas pēc reformas.
“Pedagogi atskārtīs šo situāciju tad, kad viņi redzēs savus darba līgumus, savu slodzi, kā viņa veidojās un kāds par to ir paredzētais atalgojums. Daļa iegūs, daļa cer, ka iegūs, daļa pedagogu, neliegsimies, ir noguruši no šīs reformas, kas ir vairāk nekā trīs gadu ietvarā, un tad arodbiedrība ar saviem biedriem to rudens cēlienā apspriedīs,” pauda Vanaga.
Profesionālās izglītības iestādes
Profesionālās izglītības skolu pedagogiem atalgojuma pieaugums būs no 2016. gada 1. septembra, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi būs 680 eiro.
Profesionālās izglītības iestādes profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem tiek noteikta piemaksa līdz 20% no mēneša darba algas.
Tāpat kā vispārējā izglītībā pedagogu atalgojumam, ir noteikts 13,5% papildu finansējuma fonds, kas paredzēts par papildus pienākumu veikšanu un izcilību.
Papildus nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielināšanai tiks novirzīti 5,8 miljoni eiro gadā, kas rasti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) esošā budžeta ietvaros un nav saistīti ar papildu finansējuma pieprasījumu no valsts budžeta.
Speciālās izglītības iestādes un internātskolas
Tāpat kā vispārējā izglītībā, arī šo izglītības iestāžu pedagogiem tiek palielināta darba samaksa, nosakot minimālo atalgojumu 680 eiro par likmi.
Līdz šim speciālās izglītības iestādes un internātskolas kā pašvaldību dibinātas mācību iestādes IZM iesniedza aprēķināto un pieprasīto mērķdotācijas apjomu. Jaunā kārtība nosaka, ka mērķdotācija tiek aprēķināta pēc vajadzīgā pedagoģisko likmju skaita, kas nepieciešamas mācību programmu īstenošanai.
Pašvaldību dibinātajām vispārizglītojošajām internātskolām līdz 2017. gada 31.decembrim no valsts budžeta tiek nodrošināti arī uzturēšanas izdevumi, vienlaikus nosakot, ka IZM un pašvaldībām šajā laikā ir jārod optimālākais risinājums pašvaldību dibināto internātskolu uzturēšanas izdevumu finansēšanas jautājumā.
Privātās izglītības iestādes
Regulējums ir attiecināms uz aptuveni 620 pedagogiem privātajās izglītības iestādēs un 150 privātajām izglītības iestādēm un ir saistīts tikai ar valsts budžeta pedagogu darba samaksas mērķdotācijas piešķiršanas kārtību.
Tālmācības izglītības programmām turpmāk tiks noteikta normēta skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi 16,5:1, tāpat kā tas ir noteikts vispārizglītojošās skolās Rīgā.
Jaunais regulējums ir saistīts ar to, ka lielākā daļa tālmācības programmu tiek īstenotas Rīgā, bet izglītības iestādes tiek reģistrētas lauku reģionos, tādējādi piemērojot to skolēnu un pedagogu proporcija, kāda ir lauku reģionos.
Līdz ar to rodas neatbilstošs pamatojums mērķdotācijas pieprasīšanai un finanšu līdzekļu uzkrāšanai. Privātajās izglītības iestādēs un tālmācības programmās tiks pastiprināts valsts mērķdotācijas izlietojuma pamatojums un kontrole. Jaunais regulējums stājas spēkā no 2016. gada 1. septembra.
Sporta un kultūras izglītības iestādes
Pedagogu darba samaksas jaunais modelis paredz atalgojuma pieaugumu sporta treneriem, mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi ir 680 eiro, kas stājas spēkā no 2017. gada.1. janvāra.
Papildus sporta treneru atalgojumam tiks novirzīti vairāk nekā 2,9 miljoni eiro.
Papildus nepieciešamais finansējums sporta treneriem ir rasts IZM esošā budžeta ietvaros un nav saistīts ar papildu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta.
Savukārt mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem papildus nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta. Saistošie noteikumi noteiks valsts pedagogu darba samaksas piešķirtās mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību.
Jau vēstīts, ka valdība 5.jūlijā, apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra.
Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī, un nākamgad septembrī līdz 680 eiro.
Taču otrdien valdība nolēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Pašvaldībām būs obligāti jāpalielina algas no pašreizējiem 420 eiro par 30 stundu slodzi līdz 560 eiro par 40 stundu slodzi, kas būtībā nozīmē, ka alga nepieaugs. Pašvaldības gan varēs brīvprātīgi izlemt par lielākām algām.
Šādu pēkšņu un ar pedagogiem nesaskaņotu lēmumu nosodīja pedagogu arodbiedrība.
