Līdz šim ideju apmaiņa un priekšizpēte vien izmaksājusi vairāk par 15 miljoniem eiro. Bet visa projekta kopējie izdevumi tiek lēsti pusotra miljarda eiro apmērā. Taču pašlaik, kad no domāšanas un izpētes beidzot jāķeras pie darbu projektēšanas, ambiciozos un dārgos plānus var kavēt steiga, kādā projektam jātop.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors kā sarežģītākais un finansiāli ietilpīgākais satiksmes infrastruktūras projekts Baltijā pēdējās pāris desmitgadēs tiek piesaukts jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Tā mērķis ir no transporta slodzes atslogot Rīgas centru un iekļaut Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu, vienlaikus uzlabojot arī vides kvalitāti Rīgā. Projektā plānots 30 kilometru ātrsatiksmes autoceļš no Vidzemes šosejas Berģos līdz Jūrmalas autoceļam pie Priedaines.
Lielais projekts sadalīts četros posmos, no kuriem viens ir 400 metru garš Daugavas šķērsojums. Vai mašīnas upei pāri brauks pa tiltu vai apakšzemes tuneli, par to vēl strīdas eksperti. Pašlaik tikts līdz tam, ka jāprojektē maģistrāles abpus Daugavai līdz apvedceļiem. Pamazām Rīga arī domā atsavināt īpašumus, ko šosejas šķērsos. Projekta izmaksas tiek lēstas pusotra miljarda eiro apmērā. „Soli pa solītim virzāmies projekta īstenošanā. Mēs apzināmies, ka ne valstij, ne Rīgas pašvaldībai ir iespēja uzreiz piesaistīt 1,5 miljardus eiro šī projekta īstenošanai. Līdz ar to mēs projektu īstenojam pakāpeniski un kā prioritāte ir izvirzīta pirmā posma īstenošana, (..) lai tranzīta satiksmei būtu izmantojams Rīgas pilsētas austrumu krasts,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projektu vadītājs Jolants Austrups.
Gan pirmā posma, gan Pārdaugavas maģistrāļu tehnisko projektu sagatavošanai Eiropas Savienība atvēlējusi ap trim miljoniem eiro no iepriekšējā programmēšanas perioda, bet vēl tikpat savā budžetā jāsameklē Rīgas domei. Lai tiktu pie atbalsta naudas, Eiropas Komisija izvirzījusi stingru prasību ceļus izprojektēt līdz nākamā gada beigām.
Taču pašlaik Rīgas pašvaldībai izdevies atrast tikai Brīvības ielas dubliera posma projektētāju. Eiropas naudas tēriņu uzraudzītājai Satiksmes ministrijai nav bažu, ka apjomīgo projektu varētu nepaspēt izgatavot, skaidro ministrijas Investīciju departamenta pārstāve Anita Ābele. „Pēc neoficiālas informācijas ir zināms, ka ir pieteikušies četri pretendenti, līdz ar to plānots, ka projekts būs pabeigts līdz 2015.gadam, un pašlaik nav pamata domāt, ka projekts varētu bremzēties vai termiņā neiekļauties,” norāda Ābele.
Par Ziemeļu transporta koridora pirmā posma projektētāju Rīga atzinusi akciju sabiedrību «Ceļuprojekts», kas par maģistrāles izplānošanu prasa divarpus miljonus eiro pirms nodokļu nomaksas.
Taču divi šīs kompānijas konkurenti sūdzējušies Iepirkumu uzraudzības birojam gan par šo konkursu, gan Daugavas otras puses ceļu projektēšanas iepirkumu, kas vēl nemaz nav noslēdzies. Uzņēmēji pārmet, ka «Ceļuprojekta» priekšrocība ir līdzšinējā sadarbība ar Rīgas domi, jo firma zīmējusi transporta koridora skices.
Konkurenti arī šaubās, vai atlikušā gada laikā tik apjomīgus darbus maz iespējams izprojektēt, jo galvenais darbu bremzētājs būs dokumentu saskaņošanas process pašā Rīgas domē. Ja projekts ievilksies, visi tēriņi būs jāsedz Rīgai pašai.
