Ziemassvētku vecītis ar vairāk nekā desmit gadu ilgu pieredzi Dzintaronkuls atklāj, ka par vecīša klātbūtni svētkos vēl īsti neviens nedomā. „Pasūtījumu laiks sākas pēdējā brīdī un pat zvana tajā dienā, kad viņi grib to vecīti,” stāsta Dzintaronkuls.
Vecīšu piedāvātā programma ar dziesmām un dejām ir aptuveni 40 minūšu gara, jo svētku vakarā jāpaspēj viesoties vēl aptuveni sešos ģimenes vai publiskos pasākumos.
„Pagājušo gadu man bija kuriozs. Tā kā man ir tāds maziņš bizness - man ir divas taksometru mašīnas -, tad bērni skrien un brīnās. Kāpēc vecītis ir atbraucis ar taksi? Es saku, ka tie laiki, kad brauca ar ziemeļbriežiem ir beigušies,” stāsta Dzintaronkuls.
Reklāmas sludinājumā atrasts Ziemassvētku vecītis ir gluži kā kaķis maisā. Vecītis jāvērtē ne vien pēc tā, cik gara viņam bārda un smuks mētelis, bet arī pēc dokumentiem. „Būtu jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, tas ir bez maksas un pēc trīs dienām var saņemt nodokļu maksātāja apliecību, kas kalpos par dokumentu, ka vecītis tik tiešām ir reģistrēts,” stāsta Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Ināra Kopase.
Valsts ieņēmumu dienests sekos ikkatram vecītim, kurš nolēmis svētku laikā piepelnīties.
Nodoklis, kas jāmaksā par bērnu iepriecināšanu svētkos, ir iespaidīgs – līt pat ceturtdaļai no katra Ziemassvētku priekšnesuma jāmaksā valstij.
„Ja tiek maksāts ienākumu nodoklis no saimnieciskās darbības, tad tie ir 24%. Ja mikrouzņēmuma nodoklis, tad iekasē 9% no iegūtās summas,” stāsta Kopase.
Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā divi tūkstoši juridisku uzņēmumu, kuri varētu piedāvāt arī Ziemassvētku vecīšu pakalpojumus. Fiziskās personas reģistrējušās daudz mazāk.
„Latvijā teorētiski ir 661 Ziemassvētku vecītis. Tomēr, lai svētkos saldāks miegs, ikkatram vajadzētu reģistrēt oficiāli savu profesionālo darbību,” saka Inese Supe.