Šadurskis: Ar «bagātnieku nodokļa» ieviešanu jārēķinās ar prasībām Satversmes tiesā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ja Latvijā no nākamā gada tiks ieviests tā sauktais solidaritātes jeb bagātnieku nodoklis, tad ir jārēķinās ar prasībām Satversmes tiesā (ST), to Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis ("Vienotība")

Viņš norādīja, ka ar sabiedrības pretestību pret tā dēvēto bagātnieku nodokli ir jārēķinās, tostarp ar prasību ST. Taču viss būs atkarīgs no tā, kā valdība pamatos šis reformas mērķi un tās leģitimitāti.

"Kad uzsākām diskusijas par šo jauno nodokli, mēs ļoti labi sapratām, ka šeit būs ļoti labi organizēts lobijs, kas darbosies pretī, jo mēs runājam par algu saņēmējiem, kas saņem vairāk nekā 4000 eiro mēnesī," norādīja Šadurskis. 

Pēc viņa teiktā, lielo algu saņēmējiem saglabāsies sociālo iemaksu griesti un pēc būtības tiks ieviests jauns nodoklis. Pret to ir darba devējus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). 

Solidaritātes nodoklis

Visai algai, arī tai daļai, kas pārsniedz 4000 eiro, piemēro

- gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (pašlaik 23%)

-  gan sociālā nodokļa likmi – darba devēja daļu 23,59% un darba ņēmēja daļu 10,5%.

 

Taču sociālās apdrošināšanās iemaksu “griesti” saglabājas un pabalstus un pensijas aprēķinās no iemaksām, kas nepārsniedz 4000 eiro mēnesi.

 

VSAA aprēķinās pārmaksu – darba devēja un darba ņēmēja iemaksas sociālajā budžetā par algām, kas pārsniedz 4000 eiro:

 - Līdz šim gada beigās pārmaksu atmaksāja uzņēmējiem un darbiniekiem

- Paredzēts, ka turpmāk atmaksu nevarēs saņemt un pārmaksu kā “solidaritātes nodokli” ieskaitīs pamatbudžetā. 

 

"Sitam biznesam visās frontes līnijās,” neapmierinātību pauda LTRK vadītājs Jānis Endziņš, atgādinot par nesen ieviestajiem „mikronodokļa” piemērošanas ierobežojumiem, pret ko LTRK arī asi iebilda.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns pauda neapmierinātību ar jauno solidaritātes nodokli.

"Ieviešot šo nodokli, no darba dēvēja skatpunkta šis maksājums vairs nebūs maksājums par mana darbinieka labāku pensiju un sociālajām garantijām, bet soda naudas maksājums, ka viņš atļaujas maksāt lielu algu," teica Leiškalns.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais atzina, ka ar tā sauktā bagātnieku nodokļa ieviešanu nākamgad budžetā papildus plānots iekasēt 43,9 miljonus eiro. Šis nodoklis skars ap 4700 cilvēku, kas saņem salīdzinoši lielas algas. Jaunā nodokļa ieņēmumi nonāktu pamatbudžetā.

Daļu bagātnieku nodokļa ieņēmumu varētu novirzīt veselības aprūpei, kam patlaban tiek atvēlēts niecīgs finansējums no valsts iekšzemes kopprodukta. Par šo ideju patlaban notiek aktīvas diskusijas ar Veselības ministriju, piebilda Šadurskis.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti